4. Normatīvie akti
Latvijas Republikas Satversme
Starptautiskie tiesību akti
Fiskālās disciplīnas likums
Likums par budžetu un finanšu vadību
Likums “Par pašvaldību budžetiem”
MK noteikumi, instrukcijas, ieteikumi
Iestāžu iekšējie noteikumi
4
BUDŽETS
5. Latvijas Republikas budžeta sistēma
5
Konsolidētais
kopbudžets
Valsts konsolidētais
budžets
Valsts pamatbudžets
Valsts speciālais
budžets
Pašvaldību budžets
Pašvaldību
pamatbudžets
Pašvaldību speciālais
budžets
No valsts budžeta
daļēji finansētu
atvasinātu publisku
personu budžets*
Budžeta nefinansētu
iestāžu budžets**
Lēmumu
pieņem
Saeima
EKS 95 korekcijas
Vispārējās valdības budžets
saskaņā ar EKS 95 metodoloģiju
*piemēram augstskolas
** piemēram Civilās aviācijas aģentūra, Zāļu valsts aģentūra
6. Plānošanas sistēma
6
Valsts budžets
kārtējam
gadam un
vidējam
termiņam
Fiskālās disciplīnas likums
(nosaka fiskālās politikas pamatprincipus,
fiskālos nosacījumus)
Nacionālais attīstības plāns
Valsts aizsardzības koncepcija
Institūciju darbības stratēģijas
(nosaka nozaru politiku vidējā termiņā,
sasniedzamos politikas rezultātus)
ES dimensija
(Konverģences programma,
ES normatīvie akti)
Likums par budžetu un finanšu
vadību
(nosaka budžeta procesus)
Valsts līmeņa
fiskālie nosacījumi
Valsts prioritātes
Valsts mērķi un
politikas
Budžeta izstrādes un
izpildes procedūras
8. Lietotā terminoloģija
•likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (vai
gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta) un likumprojektiem, kuri
nosaka vai groza valsts budžetu
Budžeta likumprojektu pakete
•izdevumi, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī
Bāzes izdevumi
•izdevumi valdības izvirzītām prioritātēm
Jaunās politikas iniciatīvas (JPI)
•sastāv no valsts pamatbudžeta kopējā izdevumu apjoma un valsts speciālā budžeta
kopējā apjoma, ko aprēķina no bāzes izdevumiem un attīstības izdevumiem
Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu
kopējais apjoms («mērķa griesti»)
•ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts
iestāžu budžetiem nodalīts resursu un izdevumu kopums, kam gadskārtējā valsts
budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā
Budžeta resors
8
9. Budžeta ieņēmumi, izdevumi un finansēšana
9
Ieņēmumi
•Nodokļu ieņēmumi
• Nenodokļu ieņēmumi
• Maksas pakalpojumi
• Ārvalstu finanšu palīdzība
• Uzturēšanas izdevumi
• Kapitālie izdevumi
Finansiālā bilance = Ieņēmumi - Izdevumi
Bilances
finansēšana
• Aizņēmumi
• Aizdevumi
• Naudas līdzekļu atlikumi
• Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve
Izdevumi
(1) valsts pamatfunkcijām
(2) ES un pārējā ĀFP
10. Maksimāli pieļaujamā izdevumu
kopapjoma noteikšana
A
B
Budžeta attīstības daļa:
Jauno politikas iniciatīvu finansēšana
(NAP, valsts aizsardzības koncepcija)
Budžeta bāze:
Budžeta līdzekļu daļa, kas nodrošina
valsts funkciju izpildi nemainīgā
līmenī
A+B = Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms
10
11. Jaunās politikas iniciatīvas
11
Attīstības plānošanas dokumenti un
Ministru kabineta rīkojumi un
protokollēmumi
Latvijas Nacionālais
attīstības plāns
Valsts aizsardzības
koncepcija
Prioritāte
«Tautas saimniecības izaugsme»
I. Jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas
dokumentiem
II. Pārējās jaunās politikas iniciatīvas – administratīvās kapacitātes stiprināšanas
pasākumi
Prioritāte
«Cilvēka drošumspēja»
Prioritāte
«Izaugsmi atbalstošas teritorijas»
Valsts militārās aizsardzības
stratēģiskie pamatprincipi
Prioritātes un pasākumi valsts
aizsardzības nodrošināšanai
Valsts aizsardzības pasākumu
kopums un to īstenošanai
nepieciešamie resursi
Normatīvie akti
Deklarācijā par Ministru kabineta
iecerēto darbību norādītie
uzdevumi
12. Budžeta process un iesaistītās puses
Finanšu ministrija, sadarbojoties ar EM un konsultējoties ar LB, aktualizē vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības prognozes, aprēķina fiskālos ierobežojumus. Sadarbībā ar
nozaru ministrijām aprēķina bāzes izdevumu apmērus. Izvērtē iesniegtās JPI un
budžeta pieprasījumus. Sagatavo gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu
Nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņo bāzes izdevumu
aprēķinus. Sagatavo JPI priekšlikumus. Sagatavo budžeta pieprasījumus.
Piedalās diskusijā MK par gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu
MK pieņem lēmumu par iespēju turpmākajos gados finansēt JPI. Pieņem lēmumu par
konkrētajām atbalstāmajām JPI. Apstiprina maksimālos izdevumu apmērus budžeta resoriem.
Uzklausa neatkarīgo iestāžu viedokļus par to budžetiem. Lemj par budžeta likumprojektu
paketes iesniegšanu Saeimā (līdz 1.oktobrim, bet Saeimas vēlēšanu gadā - ne vēlāk kā četrus
mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību)
Saeima pieņem budžetu 2.lasījumos, izskatot sākumā pavadošos likumprojektus, un tad
valsts budžeta likumu. Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo
valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta
neuzticība Ministru kabinetam
Latvijas Valsts prezidents izsludina gadskārtējo valsts budžeta likumu
12
13. Valsts budžeta sagatavošanas kalendārais grafiks (1)
Darbība un atbildīgas puses Laiks
Ministru kabinets apstiprina gadskārtējā valsts budžeta
likumprojekta sagatavošanas grafiku
Kalendāra gada
sākums
Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām aprēķina bāzes
izdevumus un iesniedz MK apstiprināšanai
Marts
MK apstiprina Latvijas Konverģences programmu (vidēja termiņa
makroekonomisko rādītāju prognožu apstiprināšana, budžeta
mērķu, fiskālās politikas prioritāšu un budžeta bilances apjoma
mērķa apstiprināšana)
Aprīļa beigas
Ministrijas izstrādā priekšlikumus JPI, pamatojoties uz Nacionālo
attīstības plānu, valsts aizsardzības koncepciju, un izvērtējot nozares
prioritātes, un iesniedz tās Finanšu ministrijā un Pārresoru
koordinācijas centrā izvērtēšanai
Jūnijs
Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs izvērtē
ministriju iesniegtās JPI un iesniedz ziņojumu MK
Jūnijs - jūlijs
MK apstiprina aktualizētas makroekonomiskās attīstības prognozes,
ieņēmumu prognozes, budžeta bilances mērķi
Jūlija beigas
MK pieņem lēmumu par atbalstāmajām JPI (un uzklausa neatkarīgas
iestādes)
Augusts
13
14. Valsts budžeta sagatavošanas kalendārais grafiks (2)
Darbība un atbildīgas puses Laiks
Finanšu ministrija aprēķina un MK apstiprina maksimālos
izdevumu apjomus budžeta resoriem
Augusts
Ministrijas iesniedz MK budžetu pavadošos likumprojektus Augusta beigas
Ministrijas iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus Septembra
sākums
MK izskata budžetu pavadošos likumprojektus Septembra vidus
Notiek MK un Latvijas pašvaldību sarunas par budžetu Septembra vidus
Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz MK apstiprināšanai
gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu un vidēja termiņa
budžeta ietvara likumprojektu
Septembra beigas
MK lemj par valsts budžeta iesniegšanu Saeimā (un uzklausa
neatkarīgas iestādes)
Līdz 1.oktobrim
Saeimas komisijas izskata budžetu pavadošos likumprojektus.
Budžeta likumprojektu pakete tiek pieņemta divos lasījumos
Novembra vidus
Valsts prezidents izsludina gadskārtējo valsts budžeta likumu Novembra
beigas/decembra
sākums
14
16. 2013.gada 10.jūnija EK Ziņojums
eirogrupai saistībā ar pievienošanos
eirozonai paredz:
16
Latvija vēl aizvien ir konverģējoša ekonomika ar vidējo ienākumu līmeni
nozīmīgi zemāku kā eiro zonā. Tāpēc ilgtspējīgas izaugsmes uzturēšana pie esošā
valūtas maiņas kursa pret eiro prasīs stingras politikas turpināšanu. Īpaši
jāuzsver, ka fiskālajai politikai jāsaglabājas piesardzīgai, atbalstītai ar
apņēmīgu nesen pieņemtā Fiskālās disciplīnas likuma īstenošanu. Tas būs arī
atslēgas elements, kas nodrošinās, ka algas aug atbilstoši produktivitātes
izmaiņām, lai tādējādi novērstu iekšējo un ārējo nesabalansētību atkārtotu
rašanos nākotnē.
Lai minimizētu risku, ka šādas nesabalansētības var atkārtoties, ir izšķiroši svarīgi
saglabāt piesardzību un veidot tādu politiku, kas ierobežotu iekšzemes
pieprasījuma spiedienu, kas var būt saistīts ar turpmākām spēcīgām kapitāla
ieplūdes epizodēm vai pārlieku optimistiskām nākotnes izaugsmes perspektīvu
gaidām. Cieša finanšu sektora uzraudzība un gatavība, ja nepieciešams, ieviest
turpmākus regulatīvus pasākumus ir arī svarīga, jo īpaši attiecībā uz nerezidentu
uzņēmējdarbību un aktīvu cenu burbuļu novēršanu.
17. Ilgspējīgas fiskālās politikas nosacījumu
neievērošanas sekas
17
Padomes regula Nr. 1175/2011
Regulā noteikts, ka Padome un Komisija veicot uzraudzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības
darbību 121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi.
Ja tiek konstatēta faktiska vai paredzama būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanās no vidēja termiņa
budžeta mērķa, valstij tiek izteikts brīdinājums un ieteikumi ar termiņiem to ieviešanā. Ja netiek ieviesti
ieteikumi, tiek pieņemts lēmums, ka valsts nav veikusi efektīvu rīcību. Pēc šī lēmuma saskaņā ar ES
fondu regulu, var apturēt struktūrfondus.
Fiskālais līgums
Ja Eiropas Komisija secina, ka dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka valsts ir ieviesusi likumus, kas nodrošina
fiskālajā līgumā noteiktā strukturālā deficīta nosacījuma ievērošanu, valsts tiek iesūdzēta Eiropas
Savienības Tiesā. Tiesas spriedums ir saistošs . Ja Tiesas noteiktā termiņā netiek izpildīts spriedums,
Eiropas Savienības Tiesa var noteikt sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un
nepārsniedz 0,1 % no IKP.
Padomes rekomendācijas par Stabilitātes programmu
Eirozonas dalībvalstīm saskaņā ar ES struktūrfondu regulu par Padomes rekomendāciju par Stabilitātes
programmu nepildīšanu var apturēt struktūrfondus. Latvijai 2013.gadā rekomendācija paredz, ka Latvija drīkst
novirzīties no vidēja termiņa strukturālās bilances mērķa tikai apjoma, kas izriet no iemaksu atjaunošanās 2.pensiju
līmenī.
Brīdinājums → ieteikumi ar termiņiem→ lēmums par to, ka nav veikta efektīva rīcība → struktūrfondu
apturēšana.
ES Tiesa → soda nauda līdz 0,1% no IKP.
Struktūrfondu apturēšana
18. Fiskālās politikas mērķi 2014.-2016.gadā –
vispārējās valdības budžets atbilstoši EKS’95
metodoloģijai
18
-1,0 -0,4 -0,5 -0,4
-4,2 -9,8 -8,1 -3,6
-1,2
-1,6 -0,9 -0,9 -0,8
-0,7 -0,7
-2,0
-3,4
-6,1 -6,0
-3,7
-2,0
-0,4
-1,3
-1,0 -1,0 -0,9
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP
prognoze
20. Jēdzieni
Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process,
kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam
termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana
atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm
Vidējs termiņš — triju gadu periods, ko veido
saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un
tam sekojošie divi saimnieciskie gadi
20
21. Ietvara likuma mērķis un būtība
Tiek sagatavots katru
gadu, nākamo trīs gadu
periodam, un to
apstiprina Saeima
(likuma spēks)
Tiek sasaistīs ar attīstības
plānošanas dokumentiem,
tādējādi nodrošinot
pieejamo resursu sasaisti ar
valdības politikas
prioritātēm vidējā termiņā
Pakļaujas Fiskālās
disciplīnas likumā
noteiktajiem fiskālajiem
nosacījumiem, tādējādi
nodrošinot pārredzamu
un atbildīgu fiskālo
politiku
Ietvara likuma darbības
perioda pirmais gads tiek
detalizēti izvērsts
gadskārtējā valsts
budžeta likumā
21
22. Svarīgākie informācijas resursi par budžetu (1)
• A. Vidēja termiņa budžeta ietvara likums (informācija par
trijiem gadiem):
o IKP, potenciālā IKP prognozes;
o Vispārējās valdības bilances;
o Valsts budžeta ieņēmumi;
o Valsts budžeta izdevumi sadalījumā pa resoriem.
• B. Valsts budžeta likums:
o Likuma teksts – svarīgākie kopsavilkuma skaitļi, īpašie kārtējā gada budžeta
izpildes nosacījumi;
o 1.pielikums – kopsavilkuma skaitļi par ieņēmumiem, izdevumiem deficītu,
būtiskākās ieņēmumu un izdevumu pozīcijas;
o 2.pielikums – detalizēta informācija par budžeta ieņēmumiem;
o 3.pielikums – kopsavilkums skaitļi par budžetiem, dalījumā pa resoriem, kā arī
dalījumā pa izdevumiem pamatfunkcijām un izdevumiem ES politiku instrumentu
un pārējās ĀFP līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;
o 4.pielikums – valsts pamatbudžets sadalījumā pa resoru programmām
(apakšprogrammām);
o 5.pielikums – valsts speciālā budžets sadalījumā pa programmām
(apakšprogrammām).
22
23. Svarīgākie informācijas resursi par budžetu (2)
• C. Vidēja termiņa budžeta ietvara paskaidrojumi
(informācija par trijiem gadiem):
o Makroekonomiskās attīstības scenārijs;
o Paskaidrojumi par ieņēmumu prognozēm;
o Paskaidrojumi par Likumā noteikto rādītāju aprēķināšanas metodēm.
• A. Valsts budžeta likuma paskaidrojumi:
o Makroekonomiskās attīstības scenārijs;
o Ieņēmumu kopapjoms, aprēķini un analīze pa ieņēmumu veidiem;
o Izdevumu kopapjoms, līdzekļu sadalījums pa budžeta klasifikācijas
kategorijām, ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojums;
o Konsolidētā kopbudžeta projekts;
o Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins.
23
24. Svarīgākie informācijas resursi par budžetu (3)
• www.fm.gov.lv:
o Budžeta likumi un to paskaidrojumi sākot no 2003.gada;
o Budžeta izpildes analīze;
o Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas materiāli.
• www.mk.gov.lv -> Ministru kabineta sēdes:
MK sēžu materiāli.
• www.kase.gov.lv
o Saimnieciskā gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību
budžetiem sākot no 1997.gada;
o Mēneša pārskats par konsolidētā kopbudžeta izpildi sākot no 1998.gada.
• www.saeima.lv -> Likumdošanas datu bāze -> attiecīgais
likumprojekts -> Atbildīgā komisija:
o Komisijā iesniegtie priekšlikumi;
o Komisijas sēžu materiāli (priekšlikumu tabulas).
24
26. 2014. – 2016.gada vidēja termiņa valsts
budžeta likumprojekts:
• nodrošina tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas paredz valsts finanšu
stabilitāti
• nodrošina pamatu tautsaimniecības ilgtspējas realizēšanai, radot
nozarēm attīstības iespējas
• nodrošina Latvijas Nacionālā attīstības plāna vidēja termiņa stratēģisko
mērķu, prioritāšu, rīcības virzienu un valstiski svarīgu pasākumu
īstenošanu
• nodrošina Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto valsts militārās
aizsardzības stratēģisko pamatprincipu, prioritāšu un pasākumu, valsts
aizsardzības nodrošināšanai, īstenošanu
• samazina nevienlīdzību starp iedzīvotāju grupām, nodrošināt
līdzsvarotu attīstību, paredzot iespējas rūpēties par veselību, izglītību un
iespējām pilnvērtīgi piedalīties kultūras, sabiedriskajā un politiskajā
dzīvē
26
