1. Kāpēc ir svarīga datu analītika un
kam tā noder?
Agnese Rutkovska
Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2015

2. Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā
noder?
• Kādi datu avoti visbiežāk tiek izmantoti Latvijā?
• Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki?
• Kādas ekonomiskās norises vērojamas pēdējos 20 gados? Kādas
kļūdas pieļautas, ignorējot par iespējamām problēmām vēstošos
datus.
• Datu precizitāte – jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki – lēmumi.
Atskaites reizēm ir kaitinošas, bet tās ir nepieciešamas.
2

3. Kādi datu avoti visbiežāk tiek izmantoti
Latvijā?
• Latvijas dati:
o Centrālās statistikas pārvaldes datubāze www.csb.gov.lv
o Latvijas Bankas datubāze www.bank.lv
• Eiropas valstu dati:
o Eurostat datubāze http://ec.europa.eu/eurostat/data/database
• Pasaules valstu dati:
o Starptautiskā valūtas fonda datubāze www.imf.org
o Pasaules Bankas datubāze www.worldbank.org
o OECD datubāze www.oecd.org
3

4. www.makroekonomika.lv
Ekonomisko procesu analīze
4

5. Kādus lēmumus pieņem ekonomikas
dalībnieki?
5
Iedzīvotāji
Tērēt?
Aizņemties?
Iegādāties
mājokli?
Uzkrāt?
Mācīties? Strādāt? Dibināt uzņēmumu? Plānot ģimeni?
Pirkt auto, tagad vai pēc kāda laika? Kādas būs cenas?
Kādas būs aizņēmumu un noguldījumu likmes?
Kādu politiku
atbalstīt?

6. Kādus lēmumus pieņem ekonomikas
dalībnieki?
6
Uzņēmēji Vai būs
pieprasījums?
Kurus
eksporta tirgus
izvēlēties?
Kādu cenu likt
produkcijai?
Investēt?
Paplašināt ražošanu? Pārdot uzņēmumu? Kādas būs
izejmateriālu cenas? Kādas cenas noteikt produkcijai?
Kādas būs aizņēmumu un noguldījumu likmes?

7. Kādus lēmumus pieņem ekonomikas
dalībnieki?
7
Valdība Tērēt?
Aizņemties?
Palielināt vai
samazināt
nodokļus?
Uzkrāt?
Kādi būs nodokļu ieņēmumi? Kādus izdevumus plānot?
Kā sabalansēt dažādas vajadzības? Kādas būs parāda
refinansēšanas likmes?

8. Kādas ekonomiskās norises vērojamas
pēdējos 20 gados?
Kādas kļūdas pieļautas, ignorējot par
iespējamām problēmām vēstošos datus.
8

9. “Gāzi - grīdā!” politika sevi neattaisnoja.
Brīdinājumus politiķi ignorēja
Latvijas reālā IKP pieaugumi (%)
Avots: CSP
-15
-10
-5
0
5
10
15
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014

10. -15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
IKP Eksports
Nauda arvien vairāk plūda mājokļu būvniecībā,
nevis eksportējošajās nozarēs.
IKP un eksporta pārmaiņas
(% pret iepriekšējo gadu)
Nefinanšu investīcijas
(miljardi eiro)
Avots: CSP 10
0
1
2
3
4
5
6
7
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Citas nozares
Tirdzniecība
Būvniecība, NĪ
Transports
Rūpniecība

11. “Treknajos gados” Latvijas tekošā konta
deficīts pārsniedza pat 20% no IKP – tērējām
krietni vairāk kā nopelnījām
Avots: Latvijas Banka
Tekošā konta saldo (% no IKP)
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014

12. Produktivitāte sāka neglābjami atpalikt no
algu kāpuma
Produktivitāte un darba samaksa
(2000.g.=100%)
Avots: Eurostat 12
100
150
200
250
300
350
2004
2005
2006
2007
2008
Produktivitāte Darba samaksa

13. Mājsaimniecības izaugsmes gados nekrāja. Tāpēc
krīzē bija spiestas izdevumus mazināt un veidot
piesardzības uzkrājumus, tā pastiprinot kritiena
dziļumu.
Mājsaimniecību uzkrājumi
(neto, % no IKP)
Bruto darba samaksas pārmaiņas
(% pret iepriekšējo gadu)
Avots: CSP 13
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013

14. -2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Inflācija sasniedza divciparu kāpumu.
Mājokļa cenas 2007.g. auga par teju 40%
Patēriņa cenu pārmaiņas
(% pret iepriekšējo gadu)
Avots: CSP 14
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Mājokļa cenu pārmaiņas
(% pret iepriekšējo gadu)

15. Arī valdība izaugsmes gados nekrāja un
krīzē veica konsolidāciju
Valsts budžets
(neto, % no IKP)
Strukturālais valsts budžets
(% no IKP)
Avots: CSP 15
-10
-9
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Cikliskā komponente
Valsts budžeta deficīts
Strukturālais deficīts
-0.4 -0.6 -0.6
-4
-8.9 -8.2
-3.4
-0.8 -0.9 -1.1
-17.7
-14.1
-5.4
-1.6
-20
-15
-10
-5
0
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Konsolidācija
Valsts budžeta deficīts
Budžeta deficīts bez konsolidācijas
Strukturālais deficīts

16. Ekonomikas struktūra kopš pirmskrīzes
laika ir krietni uzlabojusies, tomēr
joprojām ir daudz izaicinājumu…
16

17. Latvijas ekonomika šobrīd atdziest
5.9
4.7
4.1
4.5
2.3
3.3
2.4
2.1
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2013
I
II III IV 2014
I
II III IV
Ceturkšņa pārmaiņas Gada pārmaiņas
4.8 4.8
2.5
2.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2012 2013 2014 2015 (LB
prognoze)
3.5
Reālā IKP pārmaiņas (%)
Avots: CSP 17
3.1

18. Pēdējo divu gadu laikā eksporta pieaugums ir
bijis vājākais kopš krīzes laikiem
30.3
34.3
14.0
22.7
9.6
-18.7
30.5
27.6
15.0
2.1 2.2
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Latvijas preču eksporta gada izmaiņu temps (%)

19. Eksporta izaugsmi bremzē gan Krievijas pieprasījuma
kritums, gan vājā eiro zonas izaugsme
0.7
-4.3
9.7
-3.0
2.2
-5 0 5 10 15
Citas
NVS
Pārējā ES
Eiro zona
Kopā
Avots: CSP
Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014.
gadā (%)
Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014. gadā (%) 19

20. Kreditēšana turpina stagnēt
20
Kredītiestāžu rezidentiem izsniegtie kredīti (mljrd. eiro)
un to attiecība pret IKP (%)
Avots: Latvijas Banka, CSP
0
25
50
75
100
125
0
5
10
15
20
25
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Kredītu atlikums, miljrd. eiro Kredītu un IKP attiecība, % (labā ass)
-8.4 mljrd. eiro

21. Ilgstoši zemi ieguldījumi pētniecībā un
attīstībā
3.63
3.49
2.84
2.74
2.66
2.20
2.06
1.95
1.92
1.74
1.52
1.49
1.49
1.47
1.29
1.28
1.21
1.12
0.84
0.83
0.70
0.66
0.64
0.61
0.60
0.54
0.47
0.46
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Somija
Zviedrija
Dānija
Vācija
Austrija
Francija
Beļģija
Slovēnija
Nīderlande
Lielbritānija
Igaunija
Čehija
Luksemburga
Īrija
Portugāle
Spānija
Itālija
Ungārija
Lietuva
Horvātija
Polija
Malta
Grieķija
Slovākija
Latvija
Bulgārija
Rumānija
Kipra
Ārvalstu finansējums
Privāto bezpeļņas iestāžu
finansējums
Augstskolu finansējums
Uzņēmumu finansējums
Valsts finansējums
Kopējais finansējums
21
Ieguldījumi P&A, un to finansējums pa sektoriem (% no IKP, vidēji 2004.-2013.gadā)
Avots: Eurostat, autores aprēķini un novērtējumi

22. 30.5
35.2
0
5
10
15
20
25
30
35
40
ES (28) Latvija
Avots: Eurostat
Džini indekss 2013.g.
Augsta ienākumu nevienlīdzība. Tajā
skaitā arī reģionālā griezumā

23. Negatīvās novecošanās procesu tendences
(emigrācija un dzimstība)
Demogrāfiskā slodze
(Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu
skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā)
Avots: CSP 23
0
100
200
300
400
500
600
700
800
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Virs darbspējas vecuma
Līdz darbspējas vecumam

24. Valsts parāds pakāpeniski samazinās,
atmaksājot aizņēmumus no EK, tomēr tas
joprojām ir krietni virs pirmskrīzes līmeņa
Valsts parāds (% no IKP)
Avoti: Eurostat; Latvijas Banka; F- prognoze
14 15 15
12 11
9
20
37
45
42 41
38 38
33
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014F
2015F

25. EZ tiek veikta kvantitatīvā stimulēšana
25

26. Gan stabilitātei, gan izaugsmei
nepieciešami trīs atbalsta punkti
26

27. Datu precizitāte – jo precīzāki būs dati, jo
kvalitatīvāki – lēmumi.
27
Atskaites reizēm ir kaitinošas, bet tās ir nepieciešamas.

28. 28