Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2014. gada 16. oktobrī. Aplūkotās tēmas: Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte. Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību. Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms. Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā. Esošās situācijas izvērtējums.

1. Monetārā politika eiro zonā
1
Egils Kaužēns, Latvijas Banka
16.10.2014.

2. Prezentācijas struktūra
• 1. Monetārās politikas pamatprincipi
• 2. Monetārās politikas īstenošana

3. 1. Monetārās politikas pamatprincipi
3

4. Eirozonas monetārās politikas mērķi
• Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību, 127. pants)
o cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai,
o monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā,
o monetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā.
• Citi mērķi:
o atbalstīt ES ekonomisko politiku,
o tai skaitā atbalstot “pilnu nodarbinātību” un “balansētu ekonomisko izaugsmi”,
o izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām,
o nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijas
novēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.).

5. Monetārās politikas darbības sfēra un iespējas
• Miltons Frīdmans (Nobela prēmijas laureāts, ekonomists) 1967.g. teica: “… pastāv risks, ka mēs
monetārajai politikai piešķiram lielāku nozīmi salīdzinoši ar to, ko tā var patiesībā sniegt; pastāv
risks, ka mēs prasām no monetārās politikas to, ko tā nevar izdarīt; un rezultātā mēs ar
monetārās politikas realizāciju varam nesasniegt to, ko varējām sasniegt.”
• Palielinot monetārās politikas (ie)darbības sfēru, mēs varam samazināt tās efektivitāti un
palielināt inflāciju. Kad monetārā politika nespēj sasniegt kādu iedomātu mērķi un šis mērķis nav
inflācija, tās uzticamība ssaammaazziinnāāss..
• Centrālā banka ir vienīgais banknošu un banku rezervju (monetārā bāze) emitents.
• Komercbankas multiplicē naudu to aizdodot.
• Centrālā banka kontrolē centrālās bankas kredītus komercbankām (apjomus un likmes), bet
nekontrolē komercbanku kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
• Šodienas izaicinājumi: kredītu pieejamība, augsts bezdarbs, aktīvu cenu burbuļi, valdības
finanses.

6. Cenu stabilitāte
• Cenu stabilitāte attiecas uz cenu līmeni tautsaimniecībā. Tā nozīmē izvairīšanos no ilgstošas (un
nozīmīgas) inflācijas un deflācijas.
• Ieguvumi no cenu stabilitātes:
o palielinās cenu mehānisma caurspīdīgums. Cilvēki labāk uztver preču cenu relatīvās izmaiņas, jo šo uztveri
neietekmē kopējā cenu līmeņa celšanās. Līdz ar to var pieņemt labāku/efektīvāku lēmumu par patēriņu
vvaaii iinnvveessttīīcciijjāāmm;;
o procentu likmēs samazinās inflācijas riska prēmija. Tas samazina reālās procentu likmes un palielina vēlmi
investēt;
o nav vajadzības pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi;
o nav tirgus izkropļojumu, ko rada inflācija vai deflācija;
o novērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā;
o sekmē finanšu stabilitāti.

7. ECB uzdevumi monetārajā politikā
• Uzdevumi:
o interpretēt ekonomikas attīstību,
o analizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti,
o ņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku.
• Augsta nneennootteeiikkttīībbaa ppaarr::
o ekonomikas šoku raksturojumu un lielumu – piemēram, centrālā banka atšķirīgi reaģēs uz naftas cenu
pieaugumu, ja būs dažādi iemesli – piemēram, ja palielinās pieprasījums, tas var liecināt par ekonomikas
spēcīgumu, savukārt, ja samazinās piedāvājums, tas var liecināt par ekonomikas pavājināšanos; tāpat ir
svarīgs naftas cenu pieauguma ilgums – īslaicīgs vai ilgtermiņa,
o makroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu,
o monetārās politikas transmisijas mehānismu.

8. ECB monetārās politikas pamatnostādnes
• Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu.
• Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā.
• Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem
ceturkšņiem vai gadiem.
• Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību.
• Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram,
izmaiņām dabas resursu cenās.
• Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie
noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un
aktivitātes.
• Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes
un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi.

9. Cenu veidošanās mehānisms Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums:
K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa (2010, 2011), 2003-2009.g. dati
• Cenu elastība nosaka, cik ilgs pēc šoka būs cenu pieskaņošanās process. Priekš monetārās
politikas svarīgi ir pārzināt cenu veidošanās procesu.
• Pētījums analizē mikro datus: aptaujas par individuālām precēm un preču grupām.
• Cenu elastība ietver cenu mainības biežumu un cenu izmaiņu lielumu.
• Konstantas cenas vidējais laika periods ir 3.5 mēneši, katru mēnesi tiek mmaaiinnīīttaass cceennaass 2299%%
patēriņa preču (18% uz augšu, 11% uz leju). Šie skaitļi norāda uz lielu cenu elastību.
• Augstākā elastība novērojama transporta, komunikāciju, pārtikas un dzērienu, apģērbu un apavu
nozarēs; zemāka elastība - veselības aprūpes, izglītības, restorānu un viesnīcu nozarēs.
• Vidējā patēriņa preču cenu izmaiņa ir 3.1% (veselības aprūpē tā bija 17.2%, komunikāciju nozarē -
5.2%).
• Cenu izmaiņu biežums 2003.-2009.gadā pieauga (no 22% 2003.g. līdz 30% 2009.g.).

10. Cenu veidošanās mehānisms Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums:
K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa (2010, 2011), 2003-2009.g. dati
• Faktori, kas nosaka cenu izmaiņas varbūtību:
o kopējais inflācijas līmenis (augstāka inflācija nosaka īsāku laika periodu starp cenu izmaiņām) – rezultāti
rāda kā kopējais inflācijas līmenis ir svarīgāks nekā produktu grupas inflācijas līmenis,
o laiks kopš pēdējās cenas izmaiņas,
o iepriekšējās cenu iizzmmaaiiņņaass lliieelluummss,,
o pieprasījums (nozares apgrozījums u.c.),
o nodokļu likmes izmaiņas,
o cenas pievilcīgums (cenas beidzas ar 9, 5, 0) – uzņēmumi pievilcīgas cenas maina retāk,
o sezonālie un gada efekti,
o nozares rādītāji – cenu veidošanās mehānisms dažādās nozarēs un dažādos uzņēmumos atšķiras.

11. Inflācijas gaidas Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, D.
Paula (2007)
• Inflācijas gaidas ietekmē ekonomisko aģentu uzvedību (izdevumus, uzkrājumus, investīcijas).
• Augstāka inflācija ietekmē cenas no piedāvājuma puses un tā palielina nominālās algas un
ražošanas izmaksas. No pieprasījuma puses tā samazina reālās procentu likmes.
• Inflācijas gaidas nav tiešā veidā novērojamas:
o tās var novērot, izmantojot finanšu tirgus indikatorus vai arī patērētāju aptaujas,
o izmantojot ekonomiskos modeļus.

12. Patērētāju aptaujas (1)
• Patērētāju aptauja ir ietverta lielākā aptaujā, kas novērtē ekonomiskā noskaņojuma indeksu
(economic sentiment index - ESI).
• Eiropas Savienībā ESI aprēķina kopš 60. gadu sākuma.
• Kopš 2001.g. “Latvijas Fakti” katru mēnesi veic sabiedrības aptauju par ekonomisko un sociālo
situāciju, mājsaimniecību noskaņojumu un prognozēm.
• Tiek aptaujāti 1000 respondenti – Latvijas iedzīvotāji no 15 līdz 74 gadu vecumam.
• Izlasi veido atbilstoši pēdējiem Latvijas iedzīvotāju statistikas datiem (dzimums, vecums,
nacionalitāte, ģeogrāfiskais izvietojums).
• Respondentiem vaicā par tagadējo patēriņa cenu līmeni, salīdzinoši ar cenu līmeni pirms 12
mēnešiem, un prasa prognozēt patēriņa cenu līmeni pēc 12 mēnešiem (salīdzinoši ar šodienu).

13. Patērētāju aptaujas (2)

14. Inflācijas gaidas Latvijā (2), Latvijas Bankas pētījums: K.
Beņkovskis, D. Paula (2007)
• Inflācijas gaidu ekonomiskais (VAR) modelis.
• Mainīgie:
o inflācijas gaidas,
o faktiskā inflācija,
o faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība (ietver vietējo pieprasījumu, izmantojot mēneša rūpniecības
ražošanas un mazumtirdzniecības ddaattuuss)),,
o naftas cena,
o nacionālās valūtas nominālais efektīvais kurss pret tirdzniecības partneru valūtām,
o inflācija tirdzniecības partneru valstīs,
o šoki, ko rada izmaiņas administratīvās cenās, nodokļu likmēs, pārtikas cenās.
• Rezultāti:
o inflācijas gaidas statistiski nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā, lai arī lēni reaģē uz šokiem,
o inflācijas gaidas ir endogēnas un tās atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējo samēru, kā arī faktisko
inflāciju.

15. Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija (1)
• Lai arī Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka ECB galveno mērķi, tas nedod precīzu
definīciju cenu stabilitātei.
• Tādēļ ECB padome ir noteikusi: “cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa
(SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%”.
• ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt iinnffllāācciijjuu zzeemm,, bbeett
tuvu pie 2% vidējā termiņā.
• Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcijas pozitīvie momenti:
o padara monetāro politiku caurspīdīgāku;
o ECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi;
o dod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību.
• Fokuss uz (visu) eirozonu.

16. Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija (2)
• Inflācija zem, bet tuvu 2% ir pietiekoši zema priekš ekonomikas, lai pilnībā izmantotu cenu
stabilitātes priekšrocības.
• Tā nodrošina arī:
o pietiekoši lielu rezervi, lai neiestātos deflācija. Ja cenu izmaiņas ir negatīvas, monetārā politika (izmaiņas
bāzes likmē) nevar pietiekošā apjomā veicināt apkopoto pieprasījumu. Izmantojot monetārās ppoolliittiikkaass
instrumentus ir grūtāk cīnīties ar deflāciju nekā ar augstu inflāciju;
o pietiekošu rezervi, lai lielākajā skaitā novērojumu neiestātos deflācija (vai augsta inflācija) kādā atsevišķā
eirozonas dalībvalstī, kas radītu tās ekonomikai negatīvas sekas.

17. Monetārās politikas transmisijas mehānisms (1)
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē
ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un ietekmes
nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms).
• Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir ggrrūūttii pprrooggnnoozzēētt..

18. Monetārās politikas transmisijas mehānisms (2)

19. Banku kredītu kanāls
• Banku kredītu kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu piedāvājumu
• Centrālās bankas procentu likmju samazināšana:
o var samazināt noguldījumus bankās un tas samazina banku aktīvus/pasīvus, kā rezultātā samazinās arī
kredīti,
o var arī radīt nezināmu (varbūt pat pretēju) efektu, jo bankas noguldījumus var aaiizzssttāātt aarr ttiirrgguuss
finansējumu jeb nodarboties ar vērtspapīrošanu (angl. – securitization) un iegūto finansējumu novirzīt
kredītiem, tajā pašā laikā uzņemoties lielāku risku.
• Ja centrālā banka samazina likmes un palielina naudas piedāvājumu, banku kredītu piedāvājums
var palielināties.
• Praksē banku kredītu kanāls darbojas tandēmā ar procentu likmju kanālu – ja procentu likmes ir
zemākas, kredītu pieprasījums pieaug.

20. Strukturālās reformas darbaspēka tirgū un reālās algas
reakcija uz monetārajiem šokiem
• Cenu un algu elastība ir ilgstošu diskusiju subjekts.
• Klasiskā teorija saka, ka reālās cenas un reālās algas ir elastīgas, bet izlaide ir konstanta.
• Ja nominālās algas ir neelastīgas, tad monetārās politikas (ekspansionārs) šoks samazina reālo
algu – cenu līmeņa celšanās samazina reālo algu.
• Ja cenas ir neelastīgas, tad monetārās politika (ekspansionārs) šoks palielina reālās algas.
• Ja ir augstāka algu elastība, tad monetārā politika ir vairāk efektīva – monetārās politikas
izmaiņas ātrāk tiek pārnestas uz inflāciju, bet mazāk notiek svārstības ekonomiskajā aktivitātē.
• Pētījumi par eirozonu nav vienprātīgi par monetāro šoku ietekmi uz reālajām algām – ir pētījumi,
kas šoku novērtē ar negatīvu zīmi, bet ir pētījumi, kas šoku novērtē ar pozitīvu zīmi. Kopumā var
teikt, ka algu neelastība eirozonā tomēr joprojām paliek problēma, tāpat kā citi ar darba tirgu
saistīti jautājumi.

21. Likviditātes analīze kā papildus aspekts monetārajā politikā
• Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie
faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt).
• Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju
noguldījumi centrālajā bankā u.c.
• ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām ttiirrgguuss ooppeerrāācciijjāāmm..
• Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB
noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti.
• Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas
noteiktajam procentu likmju koridoram.

22. 2. Monetārās politikas īstenošana
22

23. ECB monetāro operāciju iedalījums
RReegguullāārrāāss ooppeerrāācciijjaass ĀĀrrkkāārrttaass ooppeerrāācciijjaass
•Fiksētas likmes izsoļu procedūra
•Loti ilga termiņa refinansēšanas operācijas
•Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas
•Likviditāte ārvalstu valūtās
•Ķīlas prasību atvieglošana
PPaappiilldduu
lliikkvviiddiittāātteess
aattbbaallssttss
•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas
AAkkttīīvvuu
•Vērtspapīru tirgus programma
•Galvenās refinansēšanas operācijas
•Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
•Precizējošās
•Strukturālās
AAttkkllāāttāāss
ttiirrgguuss
ooppeerrāācciijjaass
•Aizdevuma iespējas uz nakti
PPaassttāāvvīīggāāss
aaiizzddeevvuummuu/
•Tiešo monetāro darījumu programma
•Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas
programma
uuzzppiirrkkššaannaass
pprrooggrraammmmaass
•Rezerves prasību samazināšana
CCiittaass •Nākotnes gaidu veidošana
•Noguldījumu iespējas
nnoogguullddīījjuummuu
iieessppēējjaass
•Rezervju bāze
•Reservju prasības
•Atlīdzība par rezervēm
MMiinniimmāāllāāss
rreezzeerrvvjjuu
pprraassīībbaass
Kopš 2007.gada augusta

24. Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi
ar 1 nedēļas termiņu
Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā
1. Finanšu krīzes fāze
Īslaicīgs uzlabojums pasaules
finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze
Fiksētas likmes izsoļu procedūra
Pirmā 1-gada operācija
gada operāciju ieviešana
gadu operāciju ieviešana
mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada
operāciju pārtraukšana
400
350
300
250
400
350
300
250
EUR, miljardi EUR, miljardi
1
Divu 1-Divu 3-3-6
200
150
100
50
0
200
150
100
50
0
Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

25. Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām
neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi
50p.p.
40p.p.
30p.p.
20p.p.
10p.p.
0p.p.
5 %
4 %
3 %
2 %
1 %
0 %
5%
4%
3%
2%
1%
0%
Galveno
refinansēšanas
operāciju
procentu likme
PIRMS KRĪZES KRĪZES LAIKĀ
Likmju starpība (labā ass) Minimālā likme Robežlikme Fiksēta izsoles likme
125%
100%
75%
50%
25%
0%
500
400
300
200
100
0
Pieprasīts Piešķirts
125%
100%
75%
50%
25%
0%
500
400
300
200
100
0
Apmierināts, % (labā ass)
Pieprasītais un
piešķirtais
galveno
refinansēšanas
operāciju
apjoms
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

26. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi
ar termiņu no 1 par 12 mēnešiem
1400
1200
1000
800
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem
EUR, miljardi
3-mēnešu operācijas
*tika izmantotas jau pirms krīzes
*sākoties krīzei, ECB nodrošināja papildu
operācijas
*papildu operācijas tika pārtrauktas 2009.XII
6-mēnešu
*1. oper. – 2008.III
*pārtrauktas 2009. XII
* atjaunota 2011.VII
12-mēnešu
*1. oper. – 2009.VII
*2. oper. – 2011.X
* 3. oper. – 2011.XII
600
400
200
0
1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu
Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes

27. 3-gadu ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – paredz iespēju atmaksāt
aizņēmumu divus gadus pirms operācijas termiņa beigām
3- gadu operāciju 1.operācija 2.operācija atmaksāšana
100%
90%
80%
70%
60%
50%
Vid. 8 mljrd.
eiro nedēļā
Vid. 2 mljrd. eiro
nedēļā
Piešķirts 2011.gada
21.decembrī
2012.gada
29.februārī
Izsoles procedūra Fiksētas likmes ar pilnu
piešķīrumu
Piešķirts (EUR miljradi) 489.2 529.5
Saņēmēju skaits 523 800
40%
30%
20%
10%
0%
Vid. 7 mljrd. eiro
nedēļā
Atmaksāts, % no sākotnējā apjoma
Atmaksāts (EUR miljradi) 306.2 230.5
Atmaksāts (%) 62.6 43.5
• Procentuāli vairāk aizdevumu atmaksājušas
o mazas un lielas eirozonas bankas
o eirozonas kodolu veidojošo valstu bankas
• Bankām ir tendence atmaksāt vai nu visu aizņēmumu,
vai tikai mazu daļu no tā
Avots: Bloomberg datubāze un ECB Centrālo bankieru semināra materiāli

28. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – izmanto Eiropas parāda krīzes
vissmagāk skartās valstis
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa valstīm
1. Finanšu krīzes fāze
Īslaicīgs uzlabojums pasaules
finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze
Fiksētas likmes izsoles procedūra
Pirmā 1-gada operācija
gada operāciju ieviešana
gadu operāciju ieviešana
mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada
operāciju pārtraukšana
1,200
1,000
800
600
1,200
1,000
800
600
EUR, miljardi EUR, miljardi
1
Divu 1-Divu 3-3-6
400
200
0
400
200
0
Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

29. Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var
izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās
aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi
Noguldījumu iespēja Aizdevumu iespēja uz nakti
5.0 %
4.5 %
4.0 %
3.5 %
3.0 %
2.5 %
2.0 %
1,100
1,000
900
800
700
600
500
EUR, miljardi
5.5 %
5.0 %
4.5 %
4.0 %
3.5 %
3.0 %
2.5 %
22
20
18
16
14
12
10
EUR, miljardi
1.5 %
1.0 %
0.5 %
0.0 %
-0.5 %
400
300
200
100
0
Noguldījumu iespēja, apjoms
Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)
2.0 %
1.5 %
1.0 %
0.5 %
0.0 %
8
6
4
2
0
Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms
Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)
Avots: ECB mājas lapa

30. Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka
nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam
• ieviesta ar mērķi:
o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem
o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt
• tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo:
o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu
o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments
• nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 6600 mmlljjrrdd.. eeiirroo
• nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji:
o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
o emisijas apjoms lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro
o minimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3
• nopirktās nodrošinātās obligācijas tika turētas līdz to termiņa beigām
• 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 31.9 mljrd. eiro

31. Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka
nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim
• ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma:
o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem
o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt
• nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš:
o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu
o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments
• tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mmlljjrrdd.. eeiirroo aappmmēērrāā
• pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:
o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
o emisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem
o minimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras
• nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot
• 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €13.5 mljrd. eiro

32. Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010.
gada maija līdz 2011. gada augustam
• ieviesta ar mērķiem:
o atrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu
o nodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos
• eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū
• pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papildu
apņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos
mmēērrķķuuss
• radītā papildu likviditāte tiek sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem
• visvairāk vērtspapīru tika nopirkts:
o 2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu
o 2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes
• oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmas
tehnisko ietvaru
• 2014. gada 26.septembrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €148.7mljrd. eiro

33. Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas
programma, kas spēkā no 2012. gada septembra
• ieviesta 2012. gada septembrī
• eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu
• fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem
• pari passu statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem
• nav iepriekš nnootteeiikkttaa lliimmiittaa
• tiek sterilizēta
• informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu
• informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi
• programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs

34. Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar
Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi
4200 bp.
3500 bp.
2800 bp.
2100 bp.
1400 bp.
700 bp.
bp.
1800 bp.
1500 bp.
1200 bp.
900 bp.
600 bp.
300 bp.
bp.
10-gadu valsts
obligāciju peļņas likmes
starpība ar Vācijas
obligāciju peļņas likmi
Portugāle
Itālija
Spānija
Grieķija (labā ass)
NVPP–1 VTP NVPP–2 TMDP
15.0
12.5
10.0
7.5
5.0
2.5
0.0
EUR, miljardi
Nopirkto vērtspapīru
apjoms nedēļā
Vērtspapīru tirgus
programma
Nodrošināto obligāciju 2.
programma
Nodrošināto obligāciju 1.
programma
Avots: Bloomberg datubāze

35. ECB Prezidents uzrunā De Nederlandsche Bank 200 gadiem veltītajā konferencē
iezīmē iespējamos ECB nākotnes rīcības virzienus
ECB rīkosies, ja
• Īstermiņa naudas tirgus likmju kāpums ietekmēs naudas tirgus likmju nākotnes izredzes
vidējā termiņā, stingrāka monetārā politika citos reģionos veicinās eirozonas valsts obligāciju
peļņas procentu likmju kāpumu, ievērojami nostiprināsies eiro valūtas kurss
o procentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme
o fiksētas likmes izsoļu procedūras ar pilnu piešķīrumu termiņa pagarināšana pēc 2015. gada jūlija
o jaunas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
• kreditēšanas nosacījumi pakāpeniski neuzlabosies, kā paredzēts:
o ilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās izsniegto kredītu apjomu
o ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma
• inflācijas vidēja termiņa nākotnes izredzes pasliktināties
o aktīvu uzpirkšanas programma

36. Daudzām eirozonas valstīm kredītu atlikums sarūk
10%
5%
0%
-5%
-10%
-15%
-20%
MFI privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps (%)
AT BE CY DE EE ES FI FR GR
36
10%
5%
0%
-5%
-10%
-15%
-20%
IE IT LU LV MT NT PT SI SK
Avots: ECB mājas lapa
2013 2014 I – VII 2014 VIII

37. Nepietiekama kreditēšana palēnina reālās tautsaimniecības attīstību
Samazinoties kreditēšanai,
uzņēmumiem kļūst grūtāk piesaistīt
PPAATTĒĒRRIIŅŅŠŠ IINNVVEESSTTĪĪCCIIJJAASS
nepieciešamo finansējumu
investīcijām
Kreditēšanās samazināšanās ietekmē
mājsaimniecību patēriņu, kam dažādi
pirkumi kļūst mazāk pieejami
KKRREEDDIITTĒĒŠŠAANNAA
37
Lēnāk pieaugot vai pat sarūkot
investīcijām un mājsaimniecību
patēriņam, reālās tautsaimniecības
attīstība pavājinās
IIEEKKŠŠZZEEMMEESS KKOOPPPPRROODDUUKKTTSS

38. Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas veidotas, lai veicinātu
kreditēšanas attīstību
C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8
2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.2014. IX 2014. XII XII 2016.III 2016.VI
1. – 2.
izsole
Banka pirmajās divās
izsolēs varēs aizņemties: 3. – 8.
C1+C2 ≤ 7% OL,
C1 un C2 ir aizdevuma apjoms
Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties:
izsoles Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 @ + Ck-1)
ja starpība ir pozitīva
C3 , C4, @ Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē
attiecīgi 1. un 2. izsolē;
OL – attiecināmo kredītu atlikums
2014. IV
1. uunn 2. iizzssoollēēss bbaannkkaass kkooppssuummmmāā vvaarrēēss aaiizzņņeemmttiieess
llīīddzz 7% nnoo eeiirroo zzoonnaass nneeffiinnaannššuu ssaabbiieeddrrīībbāāmm uunn
mmāājjssaaiimmnniieeccīībbāāmm iizzssnniieeggttoo kkrreeddīīttuu aattlliikkuummaa 22001144.IIVV
((iizzņņeemmoott mmāājjssaaiimmnniieeccīībbuu mmāājjookkļļaa kkrreeddīīttuuss))
CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti
BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V
līdz 2014.IV
NNaauuddaass ddaauuddzzuummss,, kkoo bbaannkkaass vvaarrēēss aaiizzņņeemmttiieess 3. – 8. iizzssoollēēss iirr aattkkaarrīīggss nnoo ttāā,, cciikk ddaauuddzz jjaauunnuu kkrreeddīīttuu
ttāāss iizzssnniieeggss eeiirroo zzoonnaass nneeffiinnaannššuu ssaabbiieeddrrīībbāāmm uunn mmāājjssaaiimmnniieeccīībbāāmm ((iizzņņeemmoott mmāājjookkļļaa kkrreeddīīttuuss))
Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā
nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX)
38

39. Ar aktīviem segto vērtspapīru un nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas
programmas – tiks uzsākta šā gada 4.ceturksnī
• ilgs vismaz 2 gadus
• programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā
• nodrošinātās obligācijas
o tiks pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
o tām ir izvirzīti vairāki kritēriji, ppiieemmēērraamm::
• emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
• atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
• Kredī†reiKnga ierobežojums
o nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot

40. Krīzes laikā Eirosistēmas bilances aktīvi ievērojami pieauga, pēs tam samazinājās,
atgriežoties pie normāla līmeņa. Tuvāko gadu laikā tie atkal pieaugs
3500 3500
Citi aktīvi
3000
2500
2000
1500
1000
500
3000
2500
2000
1500
1000
500
Vērtspapīri un vispārējās valdības parāds
Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm
Citas operācijas
Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
Galvenās refinansēšanas operācijas
Ārvaltu eiro aktīvi
Ārvalstu valūtas rezerves Eiropā
AKTĪVI
Eirosistēmas bilance
0
-500
-1000
-1500
-2000
-2500
-3000
-3500
0
-500
-1000
-1500
-2000
-2500
-3000
-3500
Ārvalstu valūtas rezerves ārpus Eiropas
Zelts un zeltā izteiktas prasības
Pašu kapitāls un rezerves
Pārvērtēšanas konti un citas saistības
Saistības ārvalstu valūtā
Eiro saistības pret eiro zonas nerezidentiem
Eiro saistības pret eiro zonas rezidentiem
Citas ar operācijām un ķīlas pārvaldību saistītās prasības
Termiņdepozīti
Noguldījumu iespējas
Korkonti
Skaidra nauda apgrozībā PASĪVI
Avots: Bloomberg datubāze

41. Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta
rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
To dara:
• ekonomisti un ekonometristi;
• grāmatveži;
• finanšu tirgus analītiķi;
• statistiķi;
• maksājumu sistēmu eksperti;
41
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti
valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās
finanšu institūcijās.
• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
• kases operāciju metodikas eksperti;
• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

42. Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
DDDDaaaarrrrbbbbuuuu iiiieeeessssnnnniiiieeeeggggššššaaaannnnaaaa::::
Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29.
maijam.
NNNNaaaauuuuddddaaaassss bbbbaaaallllvvvvaaaassss::::
I vieta – 2000 eiro;
KKKKoooonnnnkkkkuuuurrrrssssaaaa mmmmēēēērrrrķķķķiiiissss: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
42
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
TTTTēēēēmmmmaaaassss:::: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.

43. Vairāk informācijas:
43
MAKROEKONOMIKA.LV

44. PALDIES PAR UZMANĪBU!
44
Diskusija
Aptaujas anketa