Gvido Jānis Bergs

1. Mugurkaula jostas daļas
sāpes
Gvido Jānis Bergs
RSU MF V

2. Mugurkaula jostas daļas sāpes tiek definētas kā sāpes, muskuļu
saspringums vai locītavu stīvums, kas lokalizēts zem ribu loka un virs
gluteālajām krokām ar vai bez sāpju izstarošanas uz kājām.
/Wall & Melzack's Textbook of Pain, 6e/
Hroniskas jostas daļas sāpes ir sāpes, muskuļu saspringums vai locītavu
stīvums attiecīgajā lokalizācijā ar vai bez sāpju izstarošanas uz kājām,
kas ilgst vairāk kā 12 nedēļas.
/American Academy of Family Physicians/
Tulder M, Koes B. Wall & Melzack's Textbook of Pain, 6e. Elsevier; 2013. Chapter 49.
Chou R. Low back pain. Am Fam Physician. 2011 Aug 15;84(4):437-438.

3. Aktualitāte
• Mugurkaula jostas daļas sāpes dzīves laikā skar aptuveni 65-80% no
Pasaules populācijas.
• Mugurkaula jostas daļas sāpes ir visbiežākais hronisku sāpju sindroms
un kustību kā arī aktivitāšu ierobežojuma cēlonis pacientiem, kas
jaunāki par 45 gadiem.
• Mugurkaula jostas daļas sāpes ir 2. visbiežākais iemesls ASV, kāpēc
persona vēršas pēc palīdzības pie ārsta.
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.
Longo DL, Fauci AS, Kasper DL, Hauser SL, Jameson J et al. Harrison's Manual of Medicine, 18e. McGraw-
Hill; 2013. Chapter 54.

4. • Tikai 10% gadījumu ir zināms noteikts cēlonis,
kas izraisa sāpes, piemēram, starpskriemeļu
disku trūce, reimatoloģiskas saslimšanas,
infekcija vai audzējs. 90% gadījumu diagnoze ir
nespecifiskas mugurkaula jostas daļas sāpes.
• Aptuveni 90% gadījumu pacienta sūdzības
būtiski mazinās vai izzūd 8 nedēļu laikā, taču
10% pacientu attīstās hroniskas jostas daļas
sāpes.
Tulder M, Koes B. Wall & Melzack's Textbook of Pain, 6e. Elsevier; 2013. Chapter 49.
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.

5. Ekonomiskie faktori
• Mugurkaula jostas daļas sāpju radītās izmaksas ASV katru gadu sastāda
aptuveni 100 miljardus $. Absolūti lielāko izmaksu daļu veido pacienti ar
hroniskām mugurkaula jostas daļas sāpēm (5% pacientu sastāda 75% no
kopējās ekonomiskās nastas).
• Hroniskas mugurkaula jostas daļas sāpju radītā ekonomiskā nasta
galvenokārt saistāma ar netiešajām izmaksām, ko sastāda daļējs vai
pilnīgs darbaspēju zudums un invaliditāte.
• No tiešajām izmaksām lielāko daļu sastāda fizioterapija (17%), atrašanās
stacionārā, tai skaitā stacionārā veiktie izmeklējumi un manipulācijas
(17%) un medikamenti (13%).
Gardocki RJ, Park AL. Campbell's Operative Orthopaedics. Elsevier; 2013. Chapter 42
Dagenais S, Caro J, Haldeman S. A systematic review of low back pain cost of illness studies in the United States and
internationally. Spine J. 2008 Jan-Feb;8(1):8-20

6. Epidemioloģija
• Prevalence sievietēm augstāka visās
vecuma grupās, salīdzinot ar vīriešiem.
• Visaugstākā incidence vērojama trešajā
dekādē un kopējā prevalence pieaug līdz
60-65 gadu vecumam un pēc tam
pakāpeniski samazinās.
• Baltās rases pārstāvjiem biežāk kā
tumšādainās rases pārstāvjiem.
• Valstīs ar augstu ekonomikas līmeni biežāk
kā valstīs ar vidēju vai zemu ekonomikas
līmeni.
Hoy D, Brooks P, Blyth F, Buchbinder R. The Epidemiology of low back pain. Best Pract Res Clin Rheumatol. 2010 Dec;24(6):769-81.
Hoy D, Bain C, Williams G, March L, Brooks P, Blyth F, Woolf A, Vos T, Buchbinder R. A systematic review of the global prevalence of
low back pain. Arthritis Rheum. 2012 May; 64(6): 2028-37

7. Aptauja: Vai pēdējo 3 mēnešu laikā Jums ir bijušas
sāpes? Kādas?

8. Anatomija I
• Veido 5 skriemeļi (L1-L5).
• Starp skriemeļa ķermeni un
loku – spinālais kanāls.
• Starp skriemeļiem
starpskriemeļu disks (anulus
fibrosus, nucleus pulposus).
• Stabilizē saites (lig.
longitundinalis anterior,
posterior, lig. flavum, lig.
Infraspinosus, suraspinosus,
lig. intertransversaria ).
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.

9. Anatomija II
• Stabilizācijā piedalās m.
erector spinae, rumpja
un vēdera muskuļi.
• Spinālajā kanālā atrodas
muguras smadzenes.
• Muguras smadzenes L1
līmenī pāriet cauda
equina.
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.

10. Riska faktori
• Dzimums – sievietēm mugurkaula jostas daļas sāpes biežāk kā
vīriešiem.
• Vecums – populācijā visaugstākā incidence trešajā dekādē.
• Izglītības līmenis – personām ar zemāku izglītības līmeni biežāk.
• Arodfaktori – smagu priekšmetu celšana, monotonas kustības,
statiskas darba pozas.
• ĶMI - >30
• Psihosociālie faktori – stress, depresija.
D. Hoy,P. Brooks,F. Blyth,R. Buchbinder. The Epidemiology of low back pain.
Best Pract Res Clin Rheumatol. 2010 Dec; 24 (6): 769-81

11. Iemesli
• Aptuveni 90% gadījumu mugurkaula
jostas daļas sāpju cēlonis ir nezināms.
• 10% gadījumu iemesls ir zināms. Biežākie
zināmie mugurkaula jostas daļas sāpju
cēloņi:
• Starpskriemeļu disku trūce
• Osteoporoze
• Deģeneratīvas saslimšanas
• Infekcija
• Trauma
• Audzējs
• Skolioze
Tulder M, Koes B. Wall & Melzack's Textbook of Pain, 6e. Elsevier; 2013. Chapter 49.

12. Mugurkaula sagitālais balanss I
• Mugurkaula anatomiskie liekumi (kakla un jostas
lordozes, krūšu kifoze) – nodrošina, ka galva, rumpis
un iegurnis ir uz viens vertikāles.
• C7 vertikāle (plumb line)- līnija, kas iet caur C7
skriemeļa ķermeni un iet gar S1 ķermeņa mugurējo
augšējo stūri.
• Sagitālais balanss tiek sasniegts, ja C7 vertikāle iet aiz
gravitācijas līknes (iet caur femur galviņu).
• Spinosakrālais leņķis – starp sacrum plakni un līniju,
kas novilkta starp C7 ķermeni un S1 augšējās virsmas
centru – 134,7o ± 8,1o SD (Roussoully et al.)
Bridwell KH, Dewland RL. The Textbook of Spinal Surgery, 3e. Wolters-Kluwer Health; 2011. Chapter 90
Roussoully P., Gollogly S., Noseda O., et al: The vertical position of the sum of the ground reactive forces of a standing patient is not the
same as the C7 plumb line. A radiographic study of the sagittal alignment in 153 asymptomatic volunteers. Spine 2006; 31:320-E325

13. Mugurkaula sagitālais balanss II
• Jostas lordozes un krūšu kifozes liekumi
savstarpēji “korelē”.
• Deģeneratīvas vai jatrogēnas pārmaiņas vienā no
liekumiem izraisīs kompensatoras atbildes
pārmaiņas otrā attiecīgā segmenta kustīguma
robežās.
• Izmaiņas sagitālajā balansā rada attiecīga
muguras segmenta pārslodzi, kas rezultējas
ar sāpēm un nestabilitāti un tālāku
deģeneratīvu pārmaiņu attīstību.
Johnson RD, Valore A, Villaminar A, Comisso M, Balsano M. Sagittal balance and pelvic
parameters–a paradigm shift in spinal surgery. J Clin Neurosci. 2013 Feb; 20(2): 191-96

14. Pārmaiņas muguras sagitālajā balansā
Pozitīvs sagitālais izliekums
• “Plakanas” muguras sindroms.
• Vērojams mugurkaulam novecojot.
• C7 vertikāle iet os sacrum pa priekšu.
Negatīvs sagitālais izliekums
• C7 vertikāle iet aiz os sacrum.
Bridwell KH, Dewland RL. The Textbook of Spinal Surgery, 3e. Wolters-Kluwer Health;
2011. Chapter 90

15. “Sarkanā karoga” simptomi
• Akūtu mugurkaula jostas daļas sāpju
gadījumā.
• 1 vai vairāku “Sarkanā karoga”
simptomu klātesamība norāda uz
nepieciešamību uzsākt ārstēšanu
neatliekami.
http://www.med.umich.edu/1info/FHP/practiceguides/back/back.pdf

16. Diagnostika
• Anamnēzes ievākšana (“sarkanā
karoga” simptomi, sāpju izstarošana uz
apakšējām ekstremitātēm).
• Klīniskā izmeklēšana (neiroloģiskā
izmeklēšana, mugurkaula patoloģiski
izliekumi).
• Attēldiagnostika (CT, MRI)
• Elektrofizioloģiskie izmeklējumi
(elektromiogrāfija)
• Laboratoriskie izmeklējumi (CRO)
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.

17. Diferenciāldiagnostika I: sistēmiski cēloņi
• Aortas aneirisma
• Akūts pielonefrīts
• Nierakmeņi
• Peritonīts
• Audzējs
• Metabolas saslimšanas
• porfīrija
• Seronegatīvs spondiloartrīts
• ankilizējošais spondilīts
• Citas artrītu formas:
• difūza idiopātiska skeleta
hiperostoze
• Saistaudu saslimšanas:
• Marfāna sindroms
• Miopātijas
• Iekaisīgas radikulopātijas:
• akūta iekaisīga demielinizējoša
radikulopātija
http://www.med.umich.edu/1info/FHP/practiceguides/back/back.pdf

18. Diferenciāldiagnostika II: aksiālas sāpes
• Audzējs
• Spondilodiscīts
• Epidurāls abscess
• Trauma
• Patoloģisks skriemeļa lūzums
osteoporozes dēļ
• Spondilolistēze
• Sakroiliakālo locītavu artrīts
• Fasešu locītavu sindroms un
artrīts
• Starpskriemeļu disku iekšējās
struktūras plīsumi (internal disc
disruption)
• Nesekmīgas mugurkaula
ķirurģiskas ārstēšanas sindroms
http://www.med.umich.edu/1info/FHP/practiceguides/back/back.pdf

19. Diferenciāldiagnostika III: uz apakšējām
ekstremitātēm izstarojošas sāpes
• Starpskriemeļu disku trūce
• Spināla stenoze
• Arahnoidīts
http://www.med.umich.edu/1info/FHP/practiceguides/back/back.pdf

20. Diferenciāldiagnoze IV: lokālie stāvokļi, kas imitē
izstarojošas muguras sāpes uz apakšējām ekstremitātēm
• Gūžas locītavas osteoartrīts.
• Femur kakliņa aseptiska nekroze.
• Sēžas nerva bojājums traumas
vai nospiedums m.piriformis
iekaisuma gadījumā.
• Endometriozes perēklis sēžas
nerva vai sakrālā pinuma
tuvumā.
• Mazā iegurņa audzēji.
• Fibulārā nerva nospiedums pie
fibulārās galviņas.
http://www.med.umich.edu/1info/FHP/practiceguides/back/back.pdf

21. Ārstēšanas mērķi
• Sāpju mazināšana.
• Strukturālu defektu korekcija (nav attiecināma uz nespecifiskiem
cēloņiem).
• Aktivitātes/funkcionalitātes uzlabošana:
• Nespējas novēršana
• Darbaspēju atjaunošana
M. Krismer,M. van Tulder. Low back pain (non-specific). Best Pract Res Clin Rheumatol.
2007 Feb; 21(1): 77-91

22. Hronisku jostas daļas sāpju ārstēšana
• Hronisku jostas daļas sāpju gadījumā iespējamais klīniskais spektrs ir
plašs, taču vairums pacientu ir funkcionāli un veic ikdienas aktivitātes.
• Medikamenti:
• NSPL
• Opoīdi (ļoti spēcīgu sāpju gadījumā)
• Antidepresanti (tricikliskajiem antidepresantiem piemīt sāpju
modulējošas īpašības)
• Fizioterapija
• Hemonukleolīze (chemonucleolysis) – starpskriemeļu diska trūces
gadījumā.
• Muguras smadzeņu stimulācija ar elektrodiem.
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.

23. Akūtu jostas daļas sāpju ārstēšana
• Nespecifisku akūtu jostas daļas sāpju gadījumā pacientam vēlams
saglabāt ikdienas aktivitāti robežās, ko pieļauj sāpes.
• Medikamenti:
• Acetaminofēns
• NSPL
• Miorelaksanti
• Injekcijas (glikokortikosteroīdi, anestētiķi)
• Fizikālā terapija (transkutāna elektriska nervu stimulācija -TENS)
• Vertebroplastika un kifoplastika (kompresijas lūzumu gadījumā)
• Ķirurģiska ārstēšana (dekompresija)
Dixit R. Kelley's Textbook of Rheumatology, 9e. Elsevier; 2013. Chapter 47.

24. Paldies par uzmanību!