Tradicionāli nelaimes gadījumos darbā biežāk cieš vīrieši. Par viņiem arī biežāk runājam darba drošības kontekstā. Šajā prezentācijā par sievietēm - statistiskie dati, biežākie nelaimes gadījumu cēloņi un piemēri.
2014.gada 4.marta prezentācija Latviajs brīvo arodbiedību savienības rīkotajā diskusijā par darba vidi un sievietes veselību.
Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija
2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits 2013. gadā
salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu
1600
1400
1200
1595
1546
1397
1347
1292
1167
1000
Kopā
Nesmagi
Smagi
Letāli
800
600
400
200
0
219
196
35
34
2011
219
2012
* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
29
2013*
3. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits pēc dzimumiem 2013. gadā
salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu
1600
1595
1546
1397
1400
1200
1000
1039
1012
942
800
600
556
534
455
400
200
0
2011
2012
2013*
Notikušo nelaimes gadījumu darbā kopējais cietušo skaits
Nelaimes gadījumos darbā cietušo vīriešu skaits
Nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits
* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
4. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pa
smaguma pakāpēm salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu
600
500
534
455
556
505
483
405
400
300
200
100
48
46
4
0
2011
4
3
2012
Cietušo sieviešu kopējais skaits
* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
47
2013*
Nesmagi
Smagi
Letāli
5. Nozaru Top 5, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes un kurās nelaimes gadījumos
darbā visvairāk cietušas sievietes
Nozares, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes
(2012. gada CSP datiem)
Nozares, kurās 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā
visvairāk cietušas sieviešu (pēc VDI datiem)
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 17,4 % *
Apstrādes rūpniecība – 20,3 % **
Izglītība – 16,5 %
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 18 %
Apstrādes rūpniecība – 11,4 %
Veselība un sociālā aprūpe – 17,4 %
Veselība un sociālā aprūpe – 9,6 %
Transports un uzglabāšana – 14,7 %
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana – 7,2 %
Izglītība – 7 %
Transports uz uzglabāšana – 4,5 %
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana – 5,8 %
* % no visās nozarēs strādājošo sieviešu skaita;
** % no visām nelaimes gadījumos darbā cietušajām sievietēm.
6. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc
vecuma salīdzinājumā ar 2012. gadu
160
147
152
149
137
140
120
100
87
80
93 97
72
2012
2013
57
60
45
40
20
27 25
1 1
0
līdz 18
gadiem
18-24
25-34
* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
35-44
45-54
55-64
65 un
vairāk
7. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc
darba stāža salīdzinājumā ar 2012. gadu
160
156
146 144
140
151
158
129
120
100
2012
2013
80
60
49
42
40
27
32
21
31
20
0
līdz 1 gadam
1-3
* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
4-10
11-15
16-20
vairāk kā 20
8. Vidējais smagi cietušas darbinieces portrets
Sieviete
54 gadus veca pilsone ar 6 gadu darba stāžu
Konkrētas nozares speciāliste
Rakstveidā noslēgts darba līgums
Nelaimes gadījumā darbā cietusi ceturtdien
Konstatēta 0,1 promille alkohola.
9. 2013. gada traumējošo faktoru Top 5 salīdzinājumā ar 2011. un 2012. gadu
2011. gads
2012. gads
2013. gads
Krišana, pakrišana – 44,8 %*
Krišana, pakrišana – 45,1 %
Krišana, pakrišana – 46,1 %
Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā –
6,8 %
Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi
utt.) – 7,2 %
Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi
utt.) – 9,9 %
Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība –
6,2 %
Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu
horizontālas kustības rezultātā – 7 %
Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens,
žņaugšana (gan cilvēku, gan dzīvnieku) –
7,3 %
Saduršanās ar kustībā esošiem priekšmetiem
t.sk. transportlīdzekļiem – 5,5 %
Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā –
6,5 %
Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā –
6,2 %
Ievilkšana, iespiešana – starp – 4 %
Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība –
5,6 %
Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu
horizontālas kustības rezultātā – 5,8 %
* % no visiem traumējošajiem faktoriem, kurus nelaimes gadījuma rezultātā, guvušas sievietes.
10. Krišanas, pakrišanas rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā
1.
Pavāre, kāpjot pa kāpnēm, neveikli nolika kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita atmuguriski uz kāpnēm, gūstot
muguras traumu.
Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 33 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
2.
Apkopēja pēc nakts maiņas, izejot ārā no uzņēmuma telpām uzsmēķēt, paslīdēja un nokrita. Kājās bija gumijas
zābaki un ārā uzsnidzis sniegs. Guva potītes lūzumu.
Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 60 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
3.
Neiroloģe uzkāpa uz krēsla, lai pie sienas piekarinātu pulksteni. Kāpjot nost, kāja paslīdēja uz krēsla nelīdzenās
virsmas, kā rezultātā krēsls apgāzās un darbiniece nokrita uz grīdas. Guva muguras traumu.
Darba stāžs – 41 gadi, vecums – 67 gadi.
Cēlonis: lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes.
4.
Sporta skolotāja pēc mācību stundas zālē ņēma nost piestiprināto volejbola tīklu. Tīkls noslīdēja uz zemes.
Skolotājai aizķērās kāja un viņa nokrita, gūstot pleca lūzumu.
Darba stāžs – 38 gadi, vecums – 58 gadi.
Cēlonis: nepietiekoša darbinieces apmācība par drošu darba paņēmienu pielietošanu;
darbinieces nepietiekoša neuzmanība.
11. Saskaroties ar asiem priekšmetiem – nažiem, asmeņiem u.c. notikušie
nelaimes gadījumi darbā
1.
Darba procesā operatora siera pakošanas iekārtā pamanīja bojātu produktu. Viņa apturēja iekārtu, izņēma bojāto
produktu un ieklāja pakošanas folija iesaiņojumu. Pēc iekārtas darbības uzsākšanas, folija iesaiņojums salocījās.
Operatore, neapturot iekārtu, pacēla aizsargvairogu un centās sakārtot folija iesaiņojumu, kā rezultātā rokas
pirksti skāra darbojošos iekārtas nažus. Viņa guva atvērtas brūces.
Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 49 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
2.
Virtuves strādniece, mazgājot sulas glāzi, guva plaukstas atvērtas brūces brīdī, kad glāze rokās saplīsa.
Darba stāžs – 12 gadi, vecums – 44 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
3.
Ceha strādniecei, veicot durvju rāmja apstrādi, no rokas izslīdēja kalts un trāpīja zem plaukstas locītavas. Viņa
guva atvērtas brūces.
Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 41 gadi.
Cēlonis: nepareiza darba tehnoloģijas izvēle.
4.
Konditore pēc darba pabeigšanas, veica darbgalda mazgāšanu. Mazgājot virsmu zem galda, nepamanīja galda
malas aso stūri un sagrieza roku.
Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
12. Uzbrukuma (vardarbības) rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā
1.
Psihiatrija māsa lūdz pacientam doties uz gultu. Pacients neklausīja, kļuva agresīvs un uzbruka, sperot un ar dūrēm
sitot viņai pa galvu.
Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 47 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība).
2.
Patversmes darbiniece savā kabinetā veica dokumentu apstrādi. Kabinetā ienāca patversmes kliente un izteica
neapmierinātību, ka arī viņai pašai jāņem līdzdalība noteiktu dokumentu noformēšanā un draudēja fiziski
izrēķināties ar darbinieci. Patversmes darbiniece par radušos situāciju informēja savu vadītāju. Darbinieci, kura
devās atpakaļ uz savu kabinetu, neapmierinātā kliente parāva un iesita pa galvu un seju.
Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 57 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība).
1.
Skaistumkopšanas salonā maskējies vīrietis ar pudeli, kura piepildīta ar smiltīm, uzbruka salona darbiniecei. Viņa
guva galvas traumas.
Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 30 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība)
2.
Skrienot pakaļ jaunietim ārpus veikala telpām pa trepēm, jaunietis, kurš bija nozadzis alkohola pudeli, uzbruka
pārdevējai un izmežģīja viņai roku.
Darba stāžs – 2 gadi, vecums – 35 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība)
13. Fiziskas spriedze skeleta – muskuļu sistēmā notikušie nelaimes gadījumi
darbā
1.
Skolotāja, kāpjot lejā pa kāpnēm, paklupa, jo viena kāja aizķērās aiz otras. Lai nenokristu, viņa mēģināja
noturēties pie kāpņu margām. Mēģinot noturēties, traumēja kāju, kura atsitās pret kāpņu pakāpienu.
Darba stāžs – 22 gadi, vecums – 52 gadi.
Cēlonis: neveikla darbinieces kustība.
2.
Ārsta palīgs, ceļot pacientu, lai novietotu uz nestuvēm, sajuta stipras sāpes mugurā.
Darba stāžs – 3 gadi, vecums – 45 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
•
Medicīnas māsa, pārvietojoties pa kāpņu telpu, neveikli pagriez kāju un guva traumu.
Darba stāžs – 20 gadi, vecums – 62 gadi.
Cēlonis: neveikla darbinieces kustība.
•
Arhivāres, meklējot dokumentu, kas atradās augšējā plauktā, pakāpjoties, neizmantoja saliekamās kāpnes, bet
gan pakāpās uz plauktu sistēmas malas. Paņēmusi dokumentu, kāpa lejā uz grīdas, kā rezultātā neveiklas
kustības dēļ satrieca kāju.
Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 35 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
14. Sitiena, trieciena pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā
notikušie nelaimes gadījumi darbā
1.
Direktora vietniece nesa dokumentus un, kāpjot pa kāpnēm, pret pakāpiena malu atsita kājas pirkstu.
Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 43 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
2.
Mēģinot apturēt pa skolas gaiteni skrienošu bērnu, skolotāja ar pieri atsitās pret gaiteņa sienu.
Darba stāžs – 32 gadi, vecums – 54 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
3.
Pastniece, ar velosipēdu veicot pasta piegādi, nepaspēja nobremzēt un ietriecās stāvošā automašīnā.
Darba stāžs – 4 gadi, vecums – 26 gadi.
Cēlonis: ceļu satiksmes negadījums.
4.
Veikala preču speciāliste, ejot no tirdzniecības zāles cauri mehāniskajām durvīm, pētīja vai pircēja iedotā prece
nav bojāta. Šādi virzoties, viņa nepievērsa uzmanību durvīm, kā rezultātā tajās ieskrēja un sasita galvu.
Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
15. Ko darīt?
• Runāt ar darba devēju-atrast laiku sarunām ar darbiniekiem, to
uzklausīšanai, sadzirdēt;
• Nodarbinātajiem neklusēt arī par veselības un darba vides
problēmām;
• Izmantot ikgadējo atvaļinājumu;
• Sievietes atbildīgākas, apzinīgākas, apstākļu spiestas strādā fiziski
smagākus darbus;
• Neriskēt ar dzīvību un veselību;
• Apmācība, instruēšana-uzrunājošāka forma;
• Veselības veicināšanas pasākumi;
• Darba organizācija.
2013. gadā salīdzinot ar 2012. gadu kopējo NG skaits palielinājies par 3,2 %;
Nesmago skaits palielinājies par 4,3 %;
Letālo skaits samazinājies par 17 %.
Par 2013. gadu operatīvā informācija. Dati var mainīties.
2013. gadā salīdzinot ar 2012. gadu kopējo NG skaits palielinājies par 3,2 %;
Cietušo vīriešu skaits palielinājies par 2,7%, sieviešu - par 4,1 %.
2013. gadā nelaimes gadījumos darbā kopā cieta 556 sievietes - 28,4 % no visiem nelaimes gadījumos cietušajiem.
2013. gadā kopējais cietušo skaits salīdzinot ar 2011. gadu palielinājies par 14,2 %;
Nelaimes gadījumos cietušo vīriešu skaits palielinājies par 10,3 %, sieviešu - par 22,2%
Vidēji visos gados cietušo sieviešu īpatsvars 35%
Nelaimes gadījumos cietušo sieviešu skaits 2013. gadā salīdzinot ar 2012. gadu palielinājies par 4,1 %.
Pēc CSP datiem visās nozarēs kopā valstī 2012. gadā bija nodarbinātas 445 900 sievietes (51 % no visiem valstī nodarbinātajiem);
2013. gadā nelaimes gadījumos darbā kopā cieta 556 sievietes (28,4 % no visiem nelaimes gadījumos cietušajiem).
Agnija Murane2014.03.03.
Profesijas ir dažādas - pedagoģe, neiroloģe, sētniece, biļešu kontroliere, sociālā aprūpētajā, pavāre, pastniece, pārdevēja, medicīnas māsa, labiekārtošanas strādniece, klientu apkaplošanas speciāliste u.c.
2013. gadā kopā cieta 534 sievietes (534 traumējošie faktori);
2012. gadā cieta 556 sievietes (556 traumējošie faktori);
2011. gadā cieta 534 sievietes (534 traumējošie faktori).
2013. gadā vardarbības traumējošais faktors kopā bija 39 gadījumos.
2012. gadā - 16.
2011 - 17.
2012. gadā vardarbība, uzbrukumi kā traumējošais faktors bija 8. vietā, savukārt 2011. gadā - 6. vietā.
2013. gadā šis faktors pakāpies ir uz 3. vietu.