SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  16
Télécharger pour lire hors ligne
Sievietes drošība darba vidē
Sieviete, kā nelaimes gadījumos darbā
cietusī
Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits 2013. gadā
salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu
1600
1400
1200

1595

1546
1397

1347

1292
1167

1000

Kopā
Nesmagi
Smagi
Letāli

800
600
400
200
0

219

196

35

34

2011

219

2012

* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.

29

2013*
Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits pēc dzimumiem 2013. gadā
salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu
1600

1595

1546
1397

1400
1200
1000

1039

1012

942

800
600

556

534

455

400
200
0

2011

2012

2013*

Notikušo nelaimes gadījumu darbā kopējais cietušo skaits
Nelaimes gadījumos darbā cietušo vīriešu skaits
Nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits

* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pa
smaguma pakāpēm salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu

600
500

534
455

556
505

483

405
400
300
200
100

48

46
4

0
2011

4

3
2012

Cietušo sieviešu kopējais skaits

* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.

47

2013*

Nesmagi

Smagi

Letāli
Nozaru Top 5, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes un kurās nelaimes gadījumos
darbā visvairāk cietušas sievietes
Nozares, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes
(2012. gada CSP datiem)

Nozares, kurās 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā
visvairāk cietušas sieviešu (pēc VDI datiem)

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 17,4 % *

Apstrādes rūpniecība – 20,3 % **

Izglītība – 16,5 %

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 18 %

Apstrādes rūpniecība – 11,4 %

Veselība un sociālā aprūpe – 17,4 %

Veselība un sociālā aprūpe – 9,6 %

Transports un uzglabāšana – 14,7 %

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana – 7,2 %

Izglītība – 7 %

Transports uz uzglabāšana – 4,5 %

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana – 5,8 %

* % no visās nozarēs strādājošo sieviešu skaita;
** % no visām nelaimes gadījumos darbā cietušajām sievietēm.
2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc
vecuma salīdzinājumā ar 2012. gadu

160

147

152

149
137

140
120
100

87

80

93 97

72

2012
2013

57

60

45

40
20

27 25
1 1

0
līdz 18
gadiem

18-24

25-34

* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.

35-44

45-54

55-64

65 un
vairāk
2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc
darba stāža salīdzinājumā ar 2012. gadu

160

156
146 144

140

151

158

129

120
100

2012
2013

80
60

49

42

40

27

32
21

31

20
0
līdz 1 gadam

1-3

* Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.

4-10

11-15

16-20

vairāk kā 20
Vidējais smagi cietušas darbinieces portrets

Sieviete
54 gadus veca pilsone ar 6 gadu darba stāžu
Konkrētas nozares speciāliste
Rakstveidā noslēgts darba līgums
Nelaimes gadījumā darbā cietusi ceturtdien
Konstatēta 0,1 promille alkohola.
2013. gada traumējošo faktoru Top 5 salīdzinājumā ar 2011. un 2012. gadu
2011. gads

2012. gads

2013. gads

Krišana, pakrišana – 44,8 %*

Krišana, pakrišana – 45,1 %

Krišana, pakrišana – 46,1 %

Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā –
6,8 %

Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi
utt.) – 7,2 %

Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi
utt.) – 9,9 %

Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība –
6,2 %

Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu
horizontālas kustības rezultātā – 7 %

Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens,
žņaugšana (gan cilvēku, gan dzīvnieku) –
7,3 %

Saduršanās ar kustībā esošiem priekšmetiem
t.sk. transportlīdzekļiem – 5,5 %

Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā –
6,5 %

Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā –
6,2 %

Ievilkšana, iespiešana – starp – 4 %

Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība –
5,6 %

Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu
horizontālas kustības rezultātā – 5,8 %

* % no visiem traumējošajiem faktoriem, kurus nelaimes gadījuma rezultātā, guvušas sievietes.
Krišanas, pakrišanas rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā
1.

Pavāre, kāpjot pa kāpnēm, neveikli nolika kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita atmuguriski uz kāpnēm, gūstot
muguras traumu.

Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 33 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
2.

Apkopēja pēc nakts maiņas, izejot ārā no uzņēmuma telpām uzsmēķēt, paslīdēja un nokrita. Kājās bija gumijas
zābaki un ārā uzsnidzis sniegs. Guva potītes lūzumu.

Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 60 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
3.

Neiroloģe uzkāpa uz krēsla, lai pie sienas piekarinātu pulksteni. Kāpjot nost, kāja paslīdēja uz krēsla nelīdzenās
virsmas, kā rezultātā krēsls apgāzās un darbiniece nokrita uz grīdas. Guva muguras traumu.

Darba stāžs – 41 gadi, vecums – 67 gadi.
Cēlonis: lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes.
4.

Sporta skolotāja pēc mācību stundas zālē ņēma nost piestiprināto volejbola tīklu. Tīkls noslīdēja uz zemes.
Skolotājai aizķērās kāja un viņa nokrita, gūstot pleca lūzumu.

Darba stāžs – 38 gadi, vecums – 58 gadi.
Cēlonis: nepietiekoša darbinieces apmācība par drošu darba paņēmienu pielietošanu;
darbinieces nepietiekoša neuzmanība.
Saskaroties ar asiem priekšmetiem – nažiem, asmeņiem u.c. notikušie
nelaimes gadījumi darbā
1.

Darba procesā operatora siera pakošanas iekārtā pamanīja bojātu produktu. Viņa apturēja iekārtu, izņēma bojāto
produktu un ieklāja pakošanas folija iesaiņojumu. Pēc iekārtas darbības uzsākšanas, folija iesaiņojums salocījās.
Operatore, neapturot iekārtu, pacēla aizsargvairogu un centās sakārtot folija iesaiņojumu, kā rezultātā rokas
pirksti skāra darbojošos iekārtas nažus. Viņa guva atvērtas brūces.

Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 49 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
2.

Virtuves strādniece, mazgājot sulas glāzi, guva plaukstas atvērtas brūces brīdī, kad glāze rokās saplīsa.

Darba stāžs – 12 gadi, vecums – 44 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
3.

Ceha strādniecei, veicot durvju rāmja apstrādi, no rokas izslīdēja kalts un trāpīja zem plaukstas locītavas. Viņa
guva atvērtas brūces.

Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 41 gadi.
Cēlonis: nepareiza darba tehnoloģijas izvēle.
4.

Konditore pēc darba pabeigšanas, veica darbgalda mazgāšanu. Mazgājot virsmu zem galda, nepamanīja galda
malas aso stūri un sagrieza roku.

Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
Uzbrukuma (vardarbības) rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā
1.

Psihiatrija māsa lūdz pacientam doties uz gultu. Pacients neklausīja, kļuva agresīvs un uzbruka, sperot un ar dūrēm
sitot viņai pa galvu.
Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 47 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība).
2.

Patversmes darbiniece savā kabinetā veica dokumentu apstrādi. Kabinetā ienāca patversmes kliente un izteica
neapmierinātību, ka arī viņai pašai jāņem līdzdalība noteiktu dokumentu noformēšanā un draudēja fiziski
izrēķināties ar darbinieci. Patversmes darbiniece par radušos situāciju informēja savu vadītāju. Darbinieci, kura
devās atpakaļ uz savu kabinetu, neapmierinātā kliente parāva un iesita pa galvu un seju.
Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 57 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība).
1.

Skaistumkopšanas salonā maskējies vīrietis ar pudeli, kura piepildīta ar smiltīm, uzbruka salona darbiniecei. Viņa
guva galvas traumas.
Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 30 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība)
2.

Skrienot pakaļ jaunietim ārpus veikala telpām pa trepēm, jaunietis, kurš bija nozadzis alkohola pudeli, uzbruka
pārdevējai un izmežģīja viņai roku.
Darba stāžs – 2 gadi, vecums – 35 gadi.
Cēlonis: uzbrukums (vardarbība)
Fiziskas spriedze skeleta – muskuļu sistēmā notikušie nelaimes gadījumi
darbā
1.

Skolotāja, kāpjot lejā pa kāpnēm, paklupa, jo viena kāja aizķērās aiz otras. Lai nenokristu, viņa mēģināja
noturēties pie kāpņu margām. Mēģinot noturēties, traumēja kāju, kura atsitās pret kāpņu pakāpienu.

Darba stāžs – 22 gadi, vecums – 52 gadi.
Cēlonis: neveikla darbinieces kustība.
2.

Ārsta palīgs, ceļot pacientu, lai novietotu uz nestuvēm, sajuta stipras sāpes mugurā.

Darba stāžs – 3 gadi, vecums – 45 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
•

Medicīnas māsa, pārvietojoties pa kāpņu telpu, neveikli pagriez kāju un guva traumu.

Darba stāžs – 20 gadi, vecums – 62 gadi.
Cēlonis: neveikla darbinieces kustība.
•

Arhivāres, meklējot dokumentu, kas atradās augšējā plauktā, pakāpjoties, neizmantoja saliekamās kāpnes, bet
gan pakāpās uz plauktu sistēmas malas. Paņēmusi dokumentu, kāpa lejā uz grīdas, kā rezultātā neveiklas
kustības dēļ satrieca kāju.

Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 35 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
Sitiena, trieciena pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā
notikušie nelaimes gadījumi darbā
1.

Direktora vietniece nesa dokumentus un, kāpjot pa kāpnēm, pret pakāpiena malu atsita kājas pirkstu.

Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 43 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
2.

Mēģinot apturēt pa skolas gaiteni skrienošu bērnu, skolotāja ar pieri atsitās pret gaiteņa sienu.

Darba stāžs – 32 gadi, vecums – 54 gadi.
Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
3.

Pastniece, ar velosipēdu veicot pasta piegādi, nepaspēja nobremzēt un ietriecās stāvošā automašīnā.

Darba stāžs – 4 gadi, vecums – 26 gadi.
Cēlonis: ceļu satiksmes negadījums.
4.

Veikala preču speciāliste, ejot no tirdzniecības zāles cauri mehāniskajām durvīm, pētīja vai pircēja iedotā prece
nav bojāta. Šādi virzoties, viņa nepievērsa uzmanību durvīm, kā rezultātā tajās ieskrēja un sasita galvu.

Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi.
Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
Ko darīt?

• Runāt ar darba devēju-atrast laiku sarunām ar darbiniekiem, to
uzklausīšanai, sadzirdēt;
• Nodarbinātajiem neklusēt arī par veselības un darba vides
problēmām;
• Izmantot ikgadējo atvaļinājumu;
• Sievietes atbildīgākas, apzinīgākas, apstākļu spiestas strādā fiziski
smagākus darbus;
• Neriskēt ar dzīvību un veselību;
• Apmācība, instruēšana-uzrunājošāka forma;
• Veselības veicināšanas pasākumi;
• Darba organizācija.
Paldies par uzmanību!

Contenu connexe

En vedette

Radošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundās
Radošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundāsRadošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundās
Radošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundāsState Labour Inspectorate
 
Nodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļi
Nodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļiNodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļi
Nodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļiState Labour Inspectorate
 
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbāSatiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbāState Labour Inspectorate
 
Darbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonis
Darbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonisDarbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonis
Darbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonisState Labour Inspectorate
 
Seniori darba vidē - izaicinājums vai vērtība
Seniori darba vidē - izaicinājums vai vērtībaSeniori darba vidē - izaicinājums vai vērtība
Seniori darba vidē - izaicinājums vai vērtībaState Labour Inspectorate
 
Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"
Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"
Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"State Labour Inspectorate
 
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbuDarba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbuState Labour Inspectorate
 
Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonis
Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonisDarbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonis
Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonisState Labour Inspectorate
 
Veselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumos
Veselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumosVeselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumos
Veselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumosState Labour Inspectorate
 
Ergonomics Presentation
Ergonomics PresentationErgonomics Presentation
Ergonomics Presentationkitten23
 
Ergonomics Automotive
Ergonomics AutomotiveErgonomics Automotive
Ergonomics Automotivevins049
 
Ergonomics powerpoint
Ergonomics powerpointErgonomics powerpoint
Ergonomics powerpointOlimpia1001
 
Ergonomics Presentation Final
Ergonomics Presentation FinalErgonomics Presentation Final
Ergonomics Presentation Finalkrisazavache
 

En vedette (17)

Radošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundās
Radošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundāsRadošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundās
Radošas metodes darbam ar jauniešiem darba aizsardzības stundās
 
Nodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļi
Nodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļiNodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļi
Nodarbinātie, kas vecāki par 50 gadiem - veselības stāvoklis un darba apstākļi
 
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbāSatiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
Satiksmes negadījumi kā nelaimes gadījumi darbā
 
PRESS EXPRESS LITHUANIA
PRESS EXPRESS LITHUANIAPRESS EXPRESS LITHUANIA
PRESS EXPRESS LITHUANIA
 
Darbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonis
Darbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonisDarbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonis
Darbinieku radoša rīcība kā nelaimes gadījumu cēlonis
 
Būvnieciba
BūvniecibaBūvnieciba
Būvnieciba
 
Ergonomics
ErgonomicsErgonomics
Ergonomics
 
Seniori darba vidē - izaicinājums vai vērtība
Seniori darba vidē - izaicinājums vai vērtībaSeniori darba vidē - izaicinājums vai vērtība
Seniori darba vidē - izaicinājums vai vērtība
 
Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"
Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"
Labas prakses balvas konkurss "Zelta Ķivere"
 
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbuDarba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
 
Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonis
Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonisDarbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonis
Darbs ar ķīmiskām vielām un maisījumiem kā nelaimes gadījuma cēlonis
 
Veselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumos
Veselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumosVeselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumos
Veselīgi un droši darbinieki – labas prakses piemēri Latvijas uzņēmumos
 
Ergonomics Presentation
Ergonomics PresentationErgonomics Presentation
Ergonomics Presentation
 
Ergonomics Automotive
Ergonomics AutomotiveErgonomics Automotive
Ergonomics Automotive
 
Ergonomics powerpoint
Ergonomics powerpointErgonomics powerpoint
Ergonomics powerpoint
 
Ergonomics Presentation Final
Ergonomics Presentation FinalErgonomics Presentation Final
Ergonomics Presentation Final
 
Ergonomics
ErgonomicsErgonomics
Ergonomics
 

Plus de State Labour Inspectorate

Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīzeAktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīzeState Labour Inspectorate
 
Atstādināšana no darba un piespiedu dīkstāve
Atstādināšana no darba un piespiedu dīkstāveAtstādināšana no darba un piespiedu dīkstāve
Atstādināšana no darba un piespiedu dīkstāveState Labour Inspectorate
 
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze State Labour Inspectorate
 
Darba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumiDarba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumiState Labour Inspectorate
 
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidēNovērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidēState Labour Inspectorate
 
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
 
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
 
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikāBiežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikāState Labour Inspectorate
 
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbāĀrzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbāState Labour Inspectorate
 
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksēDarbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksēState Labour Inspectorate
 
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
 
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas State Labour Inspectorate
 
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumiPreventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumiState Labour Inspectorate
 
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriDarba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriState Labour Inspectorate
 
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultātiPētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultātiState Labour Inspectorate
 

Plus de State Labour Inspectorate (20)

Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīzeAktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
 
Atstādināšana no darba un piespiedu dīkstāve
Atstādināšana no darba un piespiedu dīkstāveAtstādināšana no darba un piespiedu dīkstāve
Atstādināšana no darba un piespiedu dīkstāve
 
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
Darbinieku iesaiste darba aizsardzības jautājumu risināšanā – dati un pieredze
 
Darba vides psihosociālie riska faktori
Darba vides psihosociālie riska faktoriDarba vides psihosociālie riska faktori
Darba vides psihosociālie riska faktori
 
Darba aizsardzība pandēmijas periodā
Darba aizsardzība pandēmijas periodāDarba aizsardzība pandēmijas periodā
Darba aizsardzība pandēmijas periodā
 
Darba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumiDarba drošība objektā – riski un secinājumi
Darba drošība objektā – riski un secinājumi
 
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidēNovērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
Novērtē sava uzņēmuma gatavību COVID-19 ierobežošanai darba vidē
 
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...
 
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...
 
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikāBiežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
Biežākās darbinieku sūdzības un darba tiesību izaicinājumi COVID-19 laikā
 
Digitalizācija un darba aizsardzība
Digitalizācija un darba aizsardzībaDigitalizācija un darba aizsardzība
Digitalizācija un darba aizsardzība
 
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbāĀrzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
Ārzemēs notikušie nelaimes gadījumi darbā
 
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksēDarbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma piemērošana praksē
 
Attālinātais darbs
Attālinātais darbsAttālinātais darbs
Attālinātais darbs
 
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...
 
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
Valsts darba inspekcijas 2020.gada prioritātes, izaicinājumi un iespējas
 
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumiPreventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
Preventīvās kampaņas «Psihoemocionālie riski darba vidē» rezultāti un secinājumi
 
Darba aizsardzība skaitļos un bildēs
Darba aizsardzība skaitļos un bildēsDarba aizsardzība skaitļos un bildēs
Darba aizsardzība skaitļos un bildēs
 
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriDarba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
 
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultātiPētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
 

Sievietes drošība darbā

  • 1. Sievietes drošība darba vidē Sieviete, kā nelaimes gadījumos darbā cietusī
  • 2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu 1600 1400 1200 1595 1546 1397 1347 1292 1167 1000 Kopā Nesmagi Smagi Letāli 800 600 400 200 0 219 196 35 34 2011 219 2012 * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 29 2013*
  • 3. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits pēc dzimumiem 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu 1600 1595 1546 1397 1400 1200 1000 1039 1012 942 800 600 556 534 455 400 200 0 2011 2012 2013* Notikušo nelaimes gadījumu darbā kopējais cietušo skaits Nelaimes gadījumos darbā cietušo vīriešu skaits Nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  • 4. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pa smaguma pakāpēm salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu 600 500 534 455 556 505 483 405 400 300 200 100 48 46 4 0 2011 4 3 2012 Cietušo sieviešu kopējais skaits * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 47 2013* Nesmagi Smagi Letāli
  • 5. Nozaru Top 5, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes un kurās nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietušas sievietes Nozares, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes (2012. gada CSP datiem) Nozares, kurās 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietušas sieviešu (pēc VDI datiem) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 17,4 % * Apstrādes rūpniecība – 20,3 % ** Izglītība – 16,5 % Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 18 % Apstrādes rūpniecība – 11,4 % Veselība un sociālā aprūpe – 17,4 % Veselība un sociālā aprūpe – 9,6 % Transports un uzglabāšana – 14,7 % Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 7,2 % Izglītība – 7 % Transports uz uzglabāšana – 4,5 % Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 5,8 % * % no visās nozarēs strādājošo sieviešu skaita; ** % no visām nelaimes gadījumos darbā cietušajām sievietēm.
  • 6. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc vecuma salīdzinājumā ar 2012. gadu 160 147 152 149 137 140 120 100 87 80 93 97 72 2012 2013 57 60 45 40 20 27 25 1 1 0 līdz 18 gadiem 18-24 25-34 * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 35-44 45-54 55-64 65 un vairāk
  • 7. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc darba stāža salīdzinājumā ar 2012. gadu 160 156 146 144 140 151 158 129 120 100 2012 2013 80 60 49 42 40 27 32 21 31 20 0 līdz 1 gadam 1-3 * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 4-10 11-15 16-20 vairāk kā 20
  • 8. Vidējais smagi cietušas darbinieces portrets Sieviete 54 gadus veca pilsone ar 6 gadu darba stāžu Konkrētas nozares speciāliste Rakstveidā noslēgts darba līgums Nelaimes gadījumā darbā cietusi ceturtdien Konstatēta 0,1 promille alkohola.
  • 9. 2013. gada traumējošo faktoru Top 5 salīdzinājumā ar 2011. un 2012. gadu 2011. gads 2012. gads 2013. gads Krišana, pakrišana – 44,8 %* Krišana, pakrišana – 45,1 % Krišana, pakrišana – 46,1 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,8 % Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 7,2 % Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 9,9 % Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 6,2 % Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā – 7 % Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens, žņaugšana (gan cilvēku, gan dzīvnieku) – 7,3 % Saduršanās ar kustībā esošiem priekšmetiem t.sk. transportlīdzekļiem – 5,5 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,5 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,2 % Ievilkšana, iespiešana – starp – 4 % Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 5,6 % Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā – 5,8 % * % no visiem traumējošajiem faktoriem, kurus nelaimes gadījuma rezultātā, guvušas sievietes.
  • 10. Krišanas, pakrišanas rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Pavāre, kāpjot pa kāpnēm, neveikli nolika kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita atmuguriski uz kāpnēm, gūstot muguras traumu. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 33 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 2. Apkopēja pēc nakts maiņas, izejot ārā no uzņēmuma telpām uzsmēķēt, paslīdēja un nokrita. Kājās bija gumijas zābaki un ārā uzsnidzis sniegs. Guva potītes lūzumu. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 60 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 3. Neiroloģe uzkāpa uz krēsla, lai pie sienas piekarinātu pulksteni. Kāpjot nost, kāja paslīdēja uz krēsla nelīdzenās virsmas, kā rezultātā krēsls apgāzās un darbiniece nokrita uz grīdas. Guva muguras traumu. Darba stāžs – 41 gadi, vecums – 67 gadi. Cēlonis: lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes. 4. Sporta skolotāja pēc mācību stundas zālē ņēma nost piestiprināto volejbola tīklu. Tīkls noslīdēja uz zemes. Skolotājai aizķērās kāja un viņa nokrita, gūstot pleca lūzumu. Darba stāžs – 38 gadi, vecums – 58 gadi. Cēlonis: nepietiekoša darbinieces apmācība par drošu darba paņēmienu pielietošanu; darbinieces nepietiekoša neuzmanība.
  • 11. Saskaroties ar asiem priekšmetiem – nažiem, asmeņiem u.c. notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Darba procesā operatora siera pakošanas iekārtā pamanīja bojātu produktu. Viņa apturēja iekārtu, izņēma bojāto produktu un ieklāja pakošanas folija iesaiņojumu. Pēc iekārtas darbības uzsākšanas, folija iesaiņojums salocījās. Operatore, neapturot iekārtu, pacēla aizsargvairogu un centās sakārtot folija iesaiņojumu, kā rezultātā rokas pirksti skāra darbojošos iekārtas nažus. Viņa guva atvērtas brūces. Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 49 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 2. Virtuves strādniece, mazgājot sulas glāzi, guva plaukstas atvērtas brūces brīdī, kad glāze rokās saplīsa. Darba stāžs – 12 gadi, vecums – 44 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 3. Ceha strādniecei, veicot durvju rāmja apstrādi, no rokas izslīdēja kalts un trāpīja zem plaukstas locītavas. Viņa guva atvērtas brūces. Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 41 gadi. Cēlonis: nepareiza darba tehnoloģijas izvēle. 4. Konditore pēc darba pabeigšanas, veica darbgalda mazgāšanu. Mazgājot virsmu zem galda, nepamanīja galda malas aso stūri un sagrieza roku. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
  • 12. Uzbrukuma (vardarbības) rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Psihiatrija māsa lūdz pacientam doties uz gultu. Pacients neklausīja, kļuva agresīvs un uzbruka, sperot un ar dūrēm sitot viņai pa galvu. Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 47 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība). 2. Patversmes darbiniece savā kabinetā veica dokumentu apstrādi. Kabinetā ienāca patversmes kliente un izteica neapmierinātību, ka arī viņai pašai jāņem līdzdalība noteiktu dokumentu noformēšanā un draudēja fiziski izrēķināties ar darbinieci. Patversmes darbiniece par radušos situāciju informēja savu vadītāju. Darbinieci, kura devās atpakaļ uz savu kabinetu, neapmierinātā kliente parāva un iesita pa galvu un seju. Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 57 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība). 1. Skaistumkopšanas salonā maskējies vīrietis ar pudeli, kura piepildīta ar smiltīm, uzbruka salona darbiniecei. Viņa guva galvas traumas. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 30 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība) 2. Skrienot pakaļ jaunietim ārpus veikala telpām pa trepēm, jaunietis, kurš bija nozadzis alkohola pudeli, uzbruka pārdevējai un izmežģīja viņai roku. Darba stāžs – 2 gadi, vecums – 35 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība)
  • 13. Fiziskas spriedze skeleta – muskuļu sistēmā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Skolotāja, kāpjot lejā pa kāpnēm, paklupa, jo viena kāja aizķērās aiz otras. Lai nenokristu, viņa mēģināja noturēties pie kāpņu margām. Mēģinot noturēties, traumēja kāju, kura atsitās pret kāpņu pakāpienu. Darba stāžs – 22 gadi, vecums – 52 gadi. Cēlonis: neveikla darbinieces kustība. 2. Ārsta palīgs, ceļot pacientu, lai novietotu uz nestuvēm, sajuta stipras sāpes mugurā. Darba stāžs – 3 gadi, vecums – 45 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. • Medicīnas māsa, pārvietojoties pa kāpņu telpu, neveikli pagriez kāju un guva traumu. Darba stāžs – 20 gadi, vecums – 62 gadi. Cēlonis: neveikla darbinieces kustība. • Arhivāres, meklējot dokumentu, kas atradās augšējā plauktā, pakāpjoties, neizmantoja saliekamās kāpnes, bet gan pakāpās uz plauktu sistēmas malas. Paņēmusi dokumentu, kāpa lejā uz grīdas, kā rezultātā neveiklas kustības dēļ satrieca kāju. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 35 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
  • 14. Sitiena, trieciena pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Direktora vietniece nesa dokumentus un, kāpjot pa kāpnēm, pret pakāpiena malu atsita kājas pirkstu. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 43 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 2. Mēģinot apturēt pa skolas gaiteni skrienošu bērnu, skolotāja ar pieri atsitās pret gaiteņa sienu. Darba stāžs – 32 gadi, vecums – 54 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 3. Pastniece, ar velosipēdu veicot pasta piegādi, nepaspēja nobremzēt un ietriecās stāvošā automašīnā. Darba stāžs – 4 gadi, vecums – 26 gadi. Cēlonis: ceļu satiksmes negadījums. 4. Veikala preču speciāliste, ejot no tirdzniecības zāles cauri mehāniskajām durvīm, pētīja vai pircēja iedotā prece nav bojāta. Šādi virzoties, viņa nepievērsa uzmanību durvīm, kā rezultātā tajās ieskrēja un sasita galvu. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
  • 15. Ko darīt? • Runāt ar darba devēju-atrast laiku sarunām ar darbiniekiem, to uzklausīšanai, sadzirdēt; • Nodarbinātajiem neklusēt arī par veselības un darba vides problēmām; • Izmantot ikgadējo atvaļinājumu; • Sievietes atbildīgākas, apzinīgākas, apstākļu spiestas strādā fiziski smagākus darbus; • Neriskēt ar dzīvību un veselību; • Apmācība, instruēšana-uzrunājošāka forma; • Veselības veicināšanas pasākumi; • Darba organizācija.

Notes de l'éditeur

  1. 2013. gadā salīdzinot ar 2012. gadu kopējo NG skaits palielinājies par 3,2 %; Nesmago skaits palielinājies par 4,3 %; Letālo skaits samazinājies par 17 %. Par 2013. gadu operatīvā informācija. Dati var mainīties.
  2. 2013. gadā salīdzinot ar 2012. gadu kopējo NG skaits palielinājies par 3,2 %; Cietušo vīriešu skaits palielinājies par 2,7%, sieviešu - par 4,1 %. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā kopā cieta 556 sievietes - 28,4 % no visiem nelaimes gadījumos cietušajiem. 2013. gadā kopējais cietušo skaits salīdzinot ar 2011. gadu palielinājies par 14,2 %; Nelaimes gadījumos cietušo vīriešu skaits palielinājies par 10,3 %, sieviešu - par 22,2% Vidēji visos gados cietušo sieviešu īpatsvars 35%
  3. Nelaimes gadījumos cietušo sieviešu skaits 2013. gadā salīdzinot ar 2012. gadu palielinājies par 4,1 %.
  4. Pēc CSP datiem visās nozarēs kopā valstī 2012. gadā bija nodarbinātas 445 900 sievietes (51 % no visiem valstī nodarbinātajiem); 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā kopā cieta 556 sievietes (28,4 % no visiem nelaimes gadījumos cietušajiem).
  5. Agnija Murane2014.03.03. Profesijas ir dažādas - pedagoģe, neiroloģe, sētniece, biļešu kontroliere, sociālā aprūpētajā, pavāre, pastniece, pārdevēja, medicīnas māsa, labiekārtošanas strādniece, klientu apkaplošanas speciāliste u.c.
  6. 2013. gadā kopā cieta 534 sievietes (534 traumējošie faktori); 2012. gadā cieta 556 sievietes (556 traumējošie faktori); 2011. gadā cieta 534 sievietes (534 traumējošie faktori). 2013. gadā vardarbības traumējošais faktors kopā bija 39 gadījumos. 2012. gadā - 16. 2011 - 17. 2012. gadā vardarbība, uzbrukumi kā traumējošais faktors bija 8. vietā, savukārt 2011. gadā - 6. vietā. 2013. gadā šis faktors pakāpies ir uz 3. vietu.