Išēmiski un hemorāģiski spinālās asinsrites traucējumi.

1. SPINĀLĀS
ASINSRITES
TRAUCĒJUMI

2. Šo slimību attīstībā liela nozīme ir muguras smadzeņu barojošo
artēriju kompresijai, ko izraisa spondiloze un citas skriemeļu un
mugurkaula kanāla audu slimības.
Liela nozīme mugura smadzeņu asinsrites traucējumu patoģenēzē ir
aortas slimībām – aterosklerozei un aortas koarktācijai.

3. MUGURAS SMADZEŅU ASINSAPGĀDES
KLĪNISKĀ ANATOMIJA
A. spinalis anterior apasiņo muguras smadzeņu pelēkās vielas
priekšējos ragus, pelēkās vielas centrālo daļu, baltās vielas
priekšējos stabus un vairumu sānu stabu.
A. spinalis posterior vaskularizē smadzeņu baltās vielas mugurējos
stabus, pelēkās vielas mugurējo ragu un piedalās baltās vielas sānu
stabu asinsapgādē.

4. Spinālās asinsrites traucējumus klasificē pēc asinsrites traucējumu
veida, norises, etioloģijas un lokalizācijas. Šķir išēmiskus un
hemorāģiskus asinsrites traucējumus.
Išēmiski asinsrites traucējumi var izpausties ar tranzitoru
mieloišēmiju, progresējošu vaskulāru mielopātiju un spinālu insultu,
bet hemorāģiskie – ar hematomiēliju (asinsizplūdumu muguras
smadzenēs), subarahnoidālu vai epidurālu asinsizplūdumu.

5. Išēmisku spinālās a/r traucējumu etioloģijā svarīgas ir asinsvadu
slimības – ateroskleroze, arteriālā hipertensija, vaskulīts, iedzimtas
muguras smadzeņu asinsvadu malformācijas.
Bieži spinālās a/r traucējumus izraisa aortas ateroskleroze un aortas
zaru aterosklerotika obturācija.
Tāpat svarīgas ir slimības un traumas, kas izraisa muguras smadzeņu
asinsvadu kompresiju:
• spondiloze,
• hormonāla spondilopātija,
• skriemeļu ķermeņu un loku lūzumi,
• spondilīts,
• skriemeļu un muguras smadzeņu subdurāli un epidurāli audzēji.

6. Hemorāģiski spinālās a/r traucējumi var attīstīties pēc muguras
smadzeņu iedzimtu defektu (arteriovenozu malformāciju, arteriālu
aneirismu) plīšanas.
Dažreiz hematomiēlija muguras smadzeņu pelēkajā vielā rodas pēc
straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas kustībām.

7. IŠĒMISKI SPINĀLĀS ASINSRITES
TRAUCĒJUMI
TRANZITORI SPINĀLĀS ASINSRITES TRAUCĒJUMI
Visbiežāk izraisa spondiloze ar mugurkaula kanāla stenozi.
Klīniskajai ainai raksturīga pārejoša vienas vai abu kāju parēze,
segmentāri vai vadu tipa jušanas traucējumi un dažreiz arī iegurņa
orgānu disfunkcija. Traucējumi bieži izpaužas staigājot vai stāvot, bet
to attīstību var veicināt arī kritieni, straujas mugurkaula kustības,
alkohola intoksikācija.
Ja pārtauc mugurkaula noslogojumu, simptomi izzūd vairākās
minūtēs vai stundās.

8. MUGURAS SMADZEŅU IŠĒMISKS INFARKTS
Var sākties pēkšņi vai arī pēc vienas vai vairākām tranzitoru
traucējumu epizodēm.
Sākumposmā akūts infarkts izpaužas ar muguras smadzeņu
šķērsbojājuma simptomiem – tetraplēģiju, paraplēģiju, vadu tipa
visu veidu jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem.
Paralizēto muskuļu tonuss ir zems, cīpslu refleksi ir vāji vai arī tos
neizdodas izraisīt.
Pēc vairākām nedēļām kustību traucējumu simptomi mainās –
pieaug muskuļu tonuss un muskuļu cīplsu refleksi.
Neiroloģisko simptomu izvērtējums 2-3 nedēļas pēc slimības
sākuma ļauj precīzāk noteikt infarkta asinsapgādes baseina topisko
diagnozi.

9. AKŪTAAORTAS DISEKCIJA
Ļoti stipras, plēsošas vai durošas sāpes ir agrīns aortas disekcijas
simptoms.
Akūta muguras smadzeņu kaudālās daļas infarkta simptomi parasti
izpaužas drīz pēc akūtiem slimības sākuma simptomiem.
Slimniekiem attīstās kāju paraplēģija ar ļoti zemu muskuļu tonusu,
iegurņa orgānu darbības traucējumi un vadu tipa virspusējās jušanas
traucējumi.
IEDZIMTA AORTAS STENOZE (KOARKTĀCIJA)
Iedzimtas aortas stenozes slimniekiem jau agri (15-20 gadu vecumā)
izpaužas tranzitori muguras smadzeņu asinsrites traucējumi. Pēc
fiziskas slodzes, staigāšanas vai skriešanas rodas parestēzijas un
nespēks kāju muskuļos.
Pēc atkārtotām tranzitoru a/r traucējumu epizodēm var veidoties
stabili muguras smadzeņu bojājuma simptomi.

10. HEMORĀĢISKI SPINĀLĀS ASINSRITES
TRAUCĒJUMI
HEMATOMIĒLIJA
Bieži rodas pēc straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas
kustībām, lielas fiziskas slodzes vai mugurkaula trulas traumas.
Pirmie simptomi ir stipras sāpes, kas izplatās saknīšu inervācijas
laukos – plecu joslā, vienā vai abās rokās, dažreiz arī krūškurvja
augšdaļā. Galvenais muguras smadzeņu bojājuma simptoms ir
perifēriska rokas vai plecu joslas parēze.
Asinsizplūdums muguras smadzeņu kakla segmentu līmenī izraisa
segmentārus disociētus virspusējās jušanas traucējumus bojājuma
pusē. Liela hematoma šajā līmenī var izpausties ar tetraplēģiju, visu
veidu vadu tipa jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem.

11. SUBARAHNOIDĀLS ASINSIZPLŪDUMS
Visbiežāk izraisa arteriovenozas malformācijas vai arteriālas
aneirismas plīsums. Asinsizplūdumu var rosināt fiziska slodze,
straujas kustības, viegla mugurkaula trauma.
Pirmais slimības simptoms ir ļoti stipras, asas sāpes. Tās var
izplatīties jostas veidā vai arī izstarot gar abu kāju priekšējo vai
mugurējo virsmu. Pēc vairākām stundām sāk parādīties meningeālie
simptomi.
Meningeālie simptomi izzūd dažās nedēļās, bet bieži ir viens vai
vairāki spināla subarahnoidāla asinsizplūduma recidīvi.
EPIDURĀLS ASINSIZPLŪDUMS
Sastop ļoti reti. Arī to izraisa asinsvadu malformāciju plīsumi.
Klīniskā aina ir asas sāpes mugurā, saknīšu kairinājuma un muguras
smadzeņu kompresijas simptomi.

12. Klīniskie sindromi:
• amiotrofais – izteiktas muskuļu atrofijas ekstremitāšu distālās daļās,
• spastiski-atrofiskais – vājums un atrofija vienā pusē ar pāreju uz
pretējo pusi, kājās prevalē spastiska,
• spastiskais – attīstās spastiska tetraparēze, pievienojas iegurņa
orgānu traucējumi.

13. IZMANTOTĀ
LITERATŪRA
1. J. Bērziņš: Nervu sistēmas
slimību diagnostika. Kļūdas un
risinājumi. 114.-122. lpp.,
Nacionālais apgāds, 2010.
2. J. Dzeņa lekcija: Nervu
sistēmas vaskulāras slimības.
Rīga, 2012.