SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  43
Ķirurģiskā infekcija. SIRS.
MODS. Ķirurģiska sepse.
Anna Simonova
Aija Koreņevska
RSU MF VI, 3,gr.
Rīga, 2013
Ķirurģiskā infekcija
JĒDZIENS
∗ Par ķirurģisko infekciju uzskatāmas infekcijas,
kuras ārstēšanā ne-ķirurģiskās metodes ir
neefektīvas (parasti jāpielieto
incīzija/drenēšana vai ekscīzija) un tā parasti
aizņem ķermeņa audos avaskulāru
(neapasiņotu) telpu;
∗ norit ķirurģiskās operācijas skartā zonā;
∗ Prevalence 8%
∗ Biežāk izpaužas 5.-10. pēcoperācijas dienā
Izplatīšanas ceļi

Preventīvie pasākumi:

∗ Endogēni: no paša
pacienta ādas vai
iekšējiem orgāniem

∗ Iekārtu, instrumentu
sterilitāte
∗ Ādas apstrāde
∗ Profilaktiska antibiotiķu
lietošana
∗ Audu minimāla
traumatizācija
∗ Brūces kopšana
postoperatīvi

∗ Eksogēni: instrumenti vai
apkārtēja vide.
Mikroorganismi
kontaminē atvērto brūci,
postoperatīvi brūci
dzīšanas periodā,
hematogēni no cita
infekcijas perēkļa.
PATOĢENĒZE

1. Infekcijas izsaucējs
2. Uzņēmīgs makroorganisms
3. Ieejas vārti / Norise slēgtā telpā
Infekcijas izsaucējs
∗ Streptococci var iekļūt caur ādas sīkākajām
mikrotraumām un izplatās saistaudos un limfātiskā
sistēmā.
∗ Staphylococcus aureus ir visbiežāk sastopamais
izsaucējs brūču infekciju gadījumos un pie
svešķermeņiem.
∗ Klebsiella - iekšējā ausī, zarnās un plaušu audos.
∗ Zarnu flora - īpaši Enterobacteriacea un Enterococci
bieži izraisa ķirurģisko infekciju kopā ar anaerobo
floru.
∗ Anaerobie: Bacteroides un Peptosteptococci ir
biežākie izraisītāji, kā arī Clostridia
∗ Pseudomonas un Serratia
∗ Sēnītes (Histoplasma, Coccidioides, Candida,
Nocardia, Actinomyces) Arī
∗ Parazīti (Amoeba, Echinococcus) izraisa abscesus,
īpaši - aknās.
∗ Mycobacterium tuberculosis
∗ Piesārņojuma pakāpe: vismaz 105
mikroorganismu uz audu gramu.
∗ >70% Staphylococci konstatē
antibakteriālu rezistenci. Līdzīgi arī
Pseudomonas aeruginosa.
UZŅĒMĪGS MAKROORGANISMS
NESPECIFISKIE
AIZSARGMEHĀNISMI
∗
∗
∗
∗

Anatomiskās barjeras
Organisma mikroflora
Imūnšūnas
Fagocitoze

SPECIFISKIE
AIZSARGMEHĀNISMI
∗ Humorālā un šūnu imūnatbildes reakcijas
AIZSARGMEHĀNISMU
PAVĀJINĀŠANĀS
∗
∗
∗
∗
∗
∗
∗
∗
∗

Cukura diabēts
HIV-infekcija
Anēmija, hronisks alkoholisms, narkomānija u.c.
Imunodepresantu un citostātiķu lietošana, radio/ ķīmijterapija
Hipoproteinēmija un avitaminoze.
steroīdi,
vecums> 65,
aptaukošanās,
smēķēšana

∗ Paaugstināts endogēnās kontaminācijas risks (KZT operācijas)
∗ Paaugstināts eksogēnās kontaminācijas risks (ieilgušas
operācijas, netīra brūce)
∗

http://www.nice.org.uk/nicemedia/live/11743/42378/42378.pdf
IEEJAS VĀRTI
∗ Skar uzņēmīgas, parasti slikti apasiņotas vietas
audos (brūces) vai dabisku slēgto telpu.
∗ Galvenie faktori ir slikta perfūzija, vietēja
hipoksija, acidoze.
∗ Orgāni, anatomiskie viedojumi ar “šauru
izeju” (aklās zarnas piedēklis, žultspūslis,
urīnvadi utml.)
∗ Svešķermeņi, dzīvot-nespējīgi audi (infarktu
zonas!) , traumas ir infekcijas attīstības
veicinošie faktori.
ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS
KLASIFIKĀCIJA
∗ Pēc klīniskās gaitas un procesa rakstura:
∗ Akūta ķirurgiskā infekcija:
∗ nespecifiska strutaina, anaeroba;
∗ specifiska (stinguma krampji);

∗ Hroniska ķirurģiskā infekcija:
∗ nespecifiska;
∗ specifiska (tbc, lues, aktinomikoze u.c.);

∗ atbilstoši mikroflorai
∗ Aeroba; Anaeroba
Klasifikācija 2
∗ Superficiāla infekcija: skar
ādu, zemādu. Pazīmes: tūska,
eritēma, sāpes, paaugstināta
temperatūra, strutu
izdalīšanās.
∗ Dziļa infekcija: skar fasciju un
muskuļus. Pazīmes: abscess,
drudzis, brūces jutīgums,
brūces malu nesaturēšana.
∗ Orgānu vai dobuma infekcija.
Pazīmes: abscess, drudzis,
strutu izdalīšanās.

∗ Komplicēta
intraabdomināla infekcija
izplatās ārpus orgāna
peritoneālā telpā,
izsaucot peritonītu vai
abscesu.
∗ Nekomlicēta infekcija
ietver sevī intramurālu
iekaisumu bez izplatības
ārpus skarta orgāna

∗ http://cid.oxfordjournals.org/content/5
Klasiskās iekaisuma pazīmes
VISPĀRĒJIE SIMPTOMI
∗ Intoksikācijas klīniskās izpausmes.
drudzis, galvassāpes, vājums, apetītes trūkums
∗
Raksturīgas ķermeņa t° diennakts svārstības par 1,5∗
2,0 °C. Rīta t° mēdz būt normāla vai subfebrila, drudzis ar
39-40 °C – vakaros.
Kardiovaskulārā sistēma – tahikardija
∗
Respiratorā – elpas trūkums
∗
Liesas palielināšanās
∗
Raksturīgās izmaiņas atšķirībā no sepses: visas
∗
izpausmes ātri mazinās un izzūd, sanējot primāro perēkli.
15

15.01.14
Sepse
∗ Sepse= SIRS+ Infekcija
∗ SIRS kritēriji
∗ Aizdomas par infekciju

∗ Septisks Šoks = SIRS + Smaga sepse + Refraktāra
Hipotenzija. Pacients neatbild uz šķidrumu ievadīšanu
∗ Smaga sepse, ja pievienojas MODS
∗ Acidozes pazīmes hipoperfūzijas dēļ (zems pH, augsts laktāts),
hipoksija, oligūrija, neskaidra apziņa. Pacients atbild uz šķidrumu
ievadi, skābekļa inhalācijām, orgānu disfunkcija tiek novērsta.
SIRS kritēriji
∗
∗
∗
∗

Temperatūra > 38oC vai < 36oC
SF >90 x/min
EF >20 x/min vai PaCO2 < 32 mmHg
WBC >12,000/mm3 vai < 4,000/mm3, vai >10% neitrofili

∗

http://www.mdanderson.org/education-and-research/resources-for-professionals/clinical-tools-and-resourc
algorithm.pdf
Aizdomas par infekciju
∗
∗
∗
∗
∗
∗
∗

Nesena ķirurģiska manipulācija
Cukura diabēts
Imūnosupresija
Redzama brūce
Invazīva ierīce (i/v kat., urīna kat.)
Infiltrāts uz Rtg krūšu kurvim
Klepus ar krēpām
Biežākie izraisītāji
∗ Gram+ Staphylococcus, Streptococcus, Enterococcus spp.
∗ Gram- Escherichia coli, Proteus, Pseudomonas, Klebsiella
Retāk:
∗ anaerobi: Bacteroides, Clostridia, Fusobacterium spp.
∗ Candida spp., Cryptococcus, Fusarium spp.
∗ Mikobaktērijas
∗ Riketsijas
∗ Parazīti
∗ Vīrusi
Biežākie primāri perēkļi
∗ Urīnceļi: katetri
∗ Vēdera dobums: holecistīts, peritonīts, abscess,
apendicīts, peritonīts
∗ Plaušas: pneimonija, empiēma
∗ CNS: meningīts
∗ Āda, mīkstie audi: trauma, i/v kateteri
∗ https://www.clinicalkey.com/topics/surgery/sepsis.ht
ml
Urīnceļi
∗ Jebkura iejaukšanās var veicināt infekcijas rašanos
∗ Simptomi: dizūrija, temperatūra, SIRS
Vēdera dobums
∗ Izpaužas 5-10 dienas pēc operācijas
∗ Ātra un smaga gaita
∗ Parasti vajadzīga reoperācija vai iejaukšanās
radioloģiskā kontrolē (abscesa drenāža)
∗

http://ptolemy.library.utoronto.ca/content/critical-care-and-trauma-part-8-surgical-sepsis
Plaušas
∗ Ļoti augsta temperatūra 12-24 stundas pēc visp.
anestēzijas.
∗ Cēlonis: atelektāze, biežāk apakšējās daivās.
∗ Terapija: Fizioprocedūras, atsāpināšana, mobilizācija
∗ Komplikācija: pneimonija pēc 2-3 dienām
CNS

∗ Biežāk imūnsupresētiem, zīdaiņiem
∗ Simptomi: drudzis, izsitumi (eritēma_-->petehijas),
vemšana, galvassāpes, mialgija, vedersāpes,
tahikardija, tahipnoja, hipotenzija, apziņas traucejumi
∗

http://emedicine.medscape.com/article/221473-overview#aw2aab6b2b2
Āda

∗ Izpaužas 3-7 dienas pēc operācijas
∗ Tīras operācijas (krūšu dziedzera operācijas):
Staphylococcus, Streptococcus
∗ Kontaminētas operācijas (resnās zarnas operācijas): E.
coli, pseudomonas spp.
∗ Jebkura manipulācija caur ādu var būt par sepses
attīstības iemeslu (i/v kat., epidurāli kat.)
Rīcības
∗ Novērtēt SIRS, MODS
∗ P.a.a., laktāts, asins gāzes, elektrolīti (NA,K,Cl, Mg, P, Ca), Bi,
Alat, Asat, SF, LDH, albumīns, kreatinīns, glikoze
∗ PL, aPTL, fibrinogēns
∗ Urīna, asins uzsējumi, mikrobu jutība
∗ SpO2>92%, MAP > 65 mmHg (1/3 (SBP - DBP) + DBP), CVP
8-12 mmHg, Urīns >0.5 mL/kg/st, ScvO2 >70%
∗ Specifiski: krēpu, abscesa strutu, cerebrospinālā šķidruma
izmeklēšana
∗ Rtg, USG, EchoKg, CT
∗
∗

http://emedicine.medscape.com/article/168402-workup#aw2aab6b5b7
http://www.mdanderson.org/education-and-research/resources-for-professionals/clinicaltools-and-resources/practice-algorithms/clin-management-sepsis-management-adult-webalgorithm.pdf
∗ Jāsaprot, kā SIRS, sepse un MODS ir
viena patoloģiska procesa dažādas
stadijas.
∗ MODS ir SIRS gala iznākums un tas ir
vairāku neatkarīgu orgānu sistēmu
sabrukums.
∗ MODS ir galvenais nāves iemesls ITN
pacientiem.
∗ Trīs un vairāku orgānu disfunkcija
tiek asociēta ar 90-95% mortalitāti.
MODS ATTĪSTĪBA
Iekaisumu kaskāde
∗ I fāze - lokāla citokīnu izdale, lai veicinātu
iekaisumu kā organisma atbildes reakciju uz
audu bojājumiem
∗ II fāze - citokīnu izdale asins straumē, lai
pastiprinātu lokālās reakcijas, tiek iesaistīti
dažādi augšanas faktori, kā arī makrofāgi un
trombocīti, Mērķis - homeostāzes
nodrošināšana
∗ III fāze - tad, ja nav nodrošināta homeostāze;
citokīnu izdale rosina destrukciju – MODS – divu
vai vairāku orgānu disfunkcija, organisma
homeostāze nav iespējama bez iejaukšanas
Iekaisumu kaskāde
∗ TNFa IL - 1
∗ (ierosina drudzi, kā arī stresa hormonu izdale - noradrenalīns,
vazopresīns, aktivizē renīna - angiotenzīna - aldosterona sistēmu,
inicē trombīna veidošanos)
∗ NF-kB
∗ nuclear factor kappa-light-chain-enhancer of activated B cells

∗ IL - 6, IL - 8, IF
∗ (IL-6 ierosina C-reaktīvā proteīna un prokalcitonīna izdali)
∗ koagulācijas kaskāde, komplementa kaskāde, NO izdale,
trombocītu aktivējošais faktors, prostaglandīni, leikotriēni
(notiek kumulatīva uzkrāšanās)
CARS
∗ Kompensators pretiekaisuma atbildes sindroms
(compensatory anti-inflammatory response syndrome.
1996 Bone)
∗ Mērķis: limitēt iekaisuma procesus
∗ IL-4, IL-10 - atbild par IL-1, TNFa, IL-6, IL-8
samazināšanu;
∗ darbojas vai nu saistot citokīnus vai arī bloķējot
receptorus
∗ Aktivēta glikokortikoīdu ražošana (inhibē citokīnu
izdali)
∗ Pacienta spēju atveseļoties pēc audu, orgāna
bojājuma nosaka balanss starp SIRS un CARS
Disbalanss

∗ Pārmērīga proinflammatory
citokīnu izdale izraisa SIRS, ar
iespējamu orgānu disfunkciju
∗ Pārmērīga anti-inflammatory
atbilde izraisa imūnsupresiju
MODS IZPAUSMES / KOMPLIKĀCIJAS
∗ Pieaugušo respirators distresa sindroms
(ARDS)
∗ Diseminēta intravaskulāra koagulācija (DIC)
∗ Akūta nieru mazspēja
∗ Kuņģa-zarnu trakta asiņošana
∗ Aknu mazspēja
∗ CNS disfunkcija
∗ Kardiāla mazspēja
∗ Nāve
Respirators distresa sindroms (ARDS)
∗ Plaušas viens no pirmajiem orgāniem, kas tiek iesaitīts
MODSā.
∗ ARDS attīstās pēc 24-48 stundām pēc primāra
bojājuma.
∗ Tahipnoe
∗ Ortopnoe
∗ Cianoze
∗ MPV ar vai bez PEEP
∗ PaO2/FiO2 <300
∗ PaO2 <70 mm Hg
∗ SaO2 <90%
Kardivaskulāra sistēma
∗ Tahikardija
∗ Hipotensija
∗ Aritmijas
∗ Sirdsdarb. apstāšanās
∗ Inotropu
nepieciešamība

∗ Paaugstināti CVS,
PAWP (pulmonary artery
wedge pressure)
∗ Izsviedes frakcija
∗ P:VAS attiecība
∗ SMT, (EF)
DIC
∗ Sindroms, kura rezultātā masīva hemorāģija kombinējas ar
koagulopātijas mazspēju. Pilnīgs hemastātiskās sistēmas
sabrukums. Tiek traucēta koagulācija, fibrinolīze,
trombocītu funkcija.
∗ Daudzi hemostāzes komponenti tiek patērēti ātrāk nekā
organisms spēj tos producēt, tādēļ DIK sauc arī par
PĀRTĒRIŅA KOAGULOPĀTIJU.
∗ Trombocitopēnija
∗ Pavairots PT vai aPTL
∗ Samazināts C proteīns
∗ Pavairoti FDP (fibrinogen degradation products)
∗ Pavairoti D-dimēri
Renāla sistēma
∗ Hipoperfūzija un renāli toksiskas zāles – nieru
išēmija – samazinas to funkcija – azotēmija,
samazinās Kr klīrenss, EL disbalanss, šķidrumu
pārslodze
∗ Oligūrija
∗ Anūrija
∗ NAT
Gremošanas trakts
∗ Hipoperfūzija ---zarnu
išēmija vai infarkts
∗ KZT asiņošana vai
perforācija
∗ Ileus
∗ Akalkulozs holecistīts
∗ Akūts pankreatīts
∗ Išemiskais hepatīts
∗ Enterālas barošanas
intolerance

∗
∗
∗
∗
∗
∗

↑ Amilāze, ↑ Lipāze
Samazināts pHi
ALAT, ASAT ↑
Hipoalbuminēmija
Hiperbilirubinēmija
Dzelte
Gremošanas trakts
∗ Hipoperfūzija – išemija –
1. samazinās zarnu sieniņas aizsargbarjera – notiek baktēriju
translokācija – sistēmiska infekcija – SIRS
2. Samazinās zarnu peristaltika – zarnu mikroflora kolonizē
orofaringsa rajonu – notiek baktēriju aspirācija – aspirācijas
pneimonija
Nervu un endokrīna sitēma
∗ Samaņas un
apziņas traucējumi
∗ Dezorientācija
∗ Delīrijs
∗ Psihoze

∗ Svara zudums
∗ Hiperglikēmija
Sepse. SIRS. MODS.

Contenu connexe

Tendances

Akūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā aina
Akūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā ainaAkūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā aina
Akūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā ainaInga Nalivaiko
 
Čūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradne
Čūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradneČūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradne
Čūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradneInga Nalivaiko
 
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Linda Veidere
 
Mugurkaula jostas daļas sāpes
Mugurkaula jostas daļas sāpesMugurkaula jostas daļas sāpes
Mugurkaula jostas daļas sāpesTunO pulciņš
 
Trombembolijas
TrombembolijasTrombembolijas
Trombembolijasmardaiga
 
Obstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnojaObstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnojaMarks Ronis
 
Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...
Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...
Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...TunO pulciņš
 
Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsTunO pulciņš
 
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiemAnatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiemAndris-Ziemelis
 
Laparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomijaLaparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomijaIgor Kolosov
 
Rotatoru manžetes bojajumi
Rotatoru manžetes bojajumiRotatoru manžetes bojajumi
Rotatoru manžetes bojajumiTunO pulciņš
 
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšana
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšanaCeļa locītavas totāla endoprotezēšana
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšanatraumortoppulcins
 

Tendances (20)

Akūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā aina
Akūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā ainaAkūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā aina
Akūta un hroniska pankreatīts radioloģiskā aina
 
Jaundzimušais
JaundzimušaisJaundzimušais
Jaundzimušais
 
Čūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradne
Čūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradneČūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradne
Čūlainā kolīta un Krona slimības radioloģiskā atradne
 
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
 
Iegurņa traumas
Iegurņa traumasIegurņa traumas
Iegurņa traumas
 
Neirosifiliss
NeirosifilissNeirosifiliss
Neirosifiliss
 
Mugurkaula jostas daļas sāpes
Mugurkaula jostas daļas sāpesMugurkaula jostas daļas sāpes
Mugurkaula jostas daļas sāpes
 
Trombembolijas
TrombembolijasTrombembolijas
Trombembolijas
 
Obstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnojaObstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnoja
 
Skeleta muskulatūra
Skeleta muskulatūraSkeleta muskulatūra
Skeleta muskulatūra
 
Klīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Klīniskais gadījums. Sergejs PavlovičsKlīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Klīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
 
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
 
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...
Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...
Unipolāra vai totāla gūžas endoprotezēšana pie ciskas kaula kaliņa lūzuma vec...
 
Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzums
 
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiemAnatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
Anatomija ievads - atkārtojums par šūnu un audiem
 
Laparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomijaLaparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomija
 
Rotatoru manžetes bojajumi
Rotatoru manžetes bojajumiRotatoru manžetes bojajumi
Rotatoru manžetes bojajumi
 
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšana
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšanaCeļa locītavas totāla endoprotezēšana
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšana
 

En vedette (14)

Ekstrakorporālās membrānas oksigenācija (ECMO) pacientiem ar H1N1 infekciju
Ekstrakorporālās membrānas oksigenācija (ECMO) pacientiem ar H1N1 infekcijuEkstrakorporālās membrānas oksigenācija (ECMO) pacientiem ar H1N1 infekciju
Ekstrakorporālās membrānas oksigenācija (ECMO) pacientiem ar H1N1 infekciju
 
Septiskā šoka terapija: Vazopresori.
Septiskā šoka terapija: Vazopresori.Septiskā šoka terapija: Vazopresori.
Septiskā šoka terapija: Vazopresori.
 
Preventing mediastinitis surgical site infections executive summary of the a...
Preventing mediastinitis surgical site infections  executive summary of the a...Preventing mediastinitis surgical site infections  executive summary of the a...
Preventing mediastinitis surgical site infections executive summary of the a...
 
Pacientu sedācija intensīvas terapijas nodaļā.
Pacientu sedācija intensīvas terapijas nodaļā.Pacientu sedācija intensīvas terapijas nodaļā.
Pacientu sedācija intensīvas terapijas nodaļā.
 
Rituksimabs pie autoimūnām slimībām
Rituksimabs pie autoimūnām slimībāmRituksimabs pie autoimūnām slimībām
Rituksimabs pie autoimūnām slimībām
 
Laktobaktērijas un to loma fizioloģiskas maksts mikrofloras uzturēšana copy
Laktobaktērijas un to loma fizioloģiskas maksts mikrofloras uzturēšana   copyLaktobaktērijas un to loma fizioloģiskas maksts mikrofloras uzturēšana   copy
Laktobaktērijas un to loma fizioloģiskas maksts mikrofloras uzturēšana copy
 
Anaerobic Bacteriology
Anaerobic BacteriologyAnaerobic Bacteriology
Anaerobic Bacteriology
 
Henoha-Šēnleina purpura
Henoha-Šēnleina purpuraHenoha-Šēnleina purpura
Henoha-Šēnleina purpura
 
Seborejiskais dermatīts
Seborejiskais dermatītsSeborejiskais dermatīts
Seborejiskais dermatīts
 
Anaerobic Bacteriology Lecture
Anaerobic  Bacteriology LectureAnaerobic  Bacteriology Lecture
Anaerobic Bacteriology Lecture
 
Antiphospholipid syndrome
Antiphospholipid syndromeAntiphospholipid syndrome
Antiphospholipid syndrome
 
SIRS, MODS, Sepsis
SIRS, MODS, SepsisSIRS, MODS, Sepsis
SIRS, MODS, Sepsis
 
Anaerobic bacteria
Anaerobic bacteriaAnaerobic bacteria
Anaerobic bacteria
 
Pancreatitis
PancreatitisPancreatitis
Pancreatitis
 

Similaire à Sepse. SIRS. MODS.

Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijasGūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijasTunO pulciņš
 
Herpes simplex 2
Herpes simplex 2Herpes simplex 2
Herpes simplex 2Laura Vanka
 
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējasKrona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējasInga Nalivaiko
 
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējasKrona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējasRīgas Stradiņa universitāte
 
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.Marks Ronis
 
Plaušu abscesi
Plaušu abscesiPlaušu abscesi
Plaušu abscesiIv Vi
 
Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Zane Garsele
 
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)armands_riders
 
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAkūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAlise Adoviča
 
Akūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsAkūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsMarks Ronis
 
Pseidomembranozs kolīts
Pseidomembranozs kolītsPseidomembranozs kolīts
Pseidomembranozs kolītsIv Vi
 
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiemLokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiemIlga Grīnberga
 
Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.
Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.
Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.Igor Kolosov
 

Similaire à Sepse. SIRS. MODS. (16)

Mukocēle
MukocēleMukocēle
Mukocēle
 
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijasGūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
 
Herpes simplex 2
Herpes simplex 2Herpes simplex 2
Herpes simplex 2
 
Vidusauss iekaisums
Vidusauss iekaisumsVidusauss iekaisums
Vidusauss iekaisums
 
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējasKrona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
 
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējasKrona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
Krona slimības un čūlainā kolīta ķirurģiskas ārstēšanas iespējas
 
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
Endotraheālā intubācija. Laringeālās komplikācijas.
 
Plaušu abscesi
Plaušu abscesiPlaušu abscesi
Plaušu abscesi
 
Kakla cistas
Kakla cistasKakla cistas
Kakla cistas
 
Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts
 
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
 
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAkūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
 
Akūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsAkūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisums
 
Pseidomembranozs kolīts
Pseidomembranozs kolītsPseidomembranozs kolīts
Pseidomembranozs kolīts
 
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiemLokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
 
Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.
Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.
Pēcoperācijas trūces vēdera priekšējā sienā. Klīniskais gadījums.
 

Sepse. SIRS. MODS.

  • 1. Ķirurģiskā infekcija. SIRS. MODS. Ķirurģiska sepse. Anna Simonova Aija Koreņevska RSU MF VI, 3,gr. Rīga, 2013
  • 2. Ķirurģiskā infekcija JĒDZIENS ∗ Par ķirurģisko infekciju uzskatāmas infekcijas, kuras ārstēšanā ne-ķirurģiskās metodes ir neefektīvas (parasti jāpielieto incīzija/drenēšana vai ekscīzija) un tā parasti aizņem ķermeņa audos avaskulāru (neapasiņotu) telpu; ∗ norit ķirurģiskās operācijas skartā zonā; ∗ Prevalence 8% ∗ Biežāk izpaužas 5.-10. pēcoperācijas dienā
  • 3. Izplatīšanas ceļi Preventīvie pasākumi: ∗ Endogēni: no paša pacienta ādas vai iekšējiem orgāniem ∗ Iekārtu, instrumentu sterilitāte ∗ Ādas apstrāde ∗ Profilaktiska antibiotiķu lietošana ∗ Audu minimāla traumatizācija ∗ Brūces kopšana postoperatīvi ∗ Eksogēni: instrumenti vai apkārtēja vide. Mikroorganismi kontaminē atvērto brūci, postoperatīvi brūci dzīšanas periodā, hematogēni no cita infekcijas perēkļa.
  • 4. PATOĢENĒZE 1. Infekcijas izsaucējs 2. Uzņēmīgs makroorganisms 3. Ieejas vārti / Norise slēgtā telpā
  • 5. Infekcijas izsaucējs ∗ Streptococci var iekļūt caur ādas sīkākajām mikrotraumām un izplatās saistaudos un limfātiskā sistēmā. ∗ Staphylococcus aureus ir visbiežāk sastopamais izsaucējs brūču infekciju gadījumos un pie svešķermeņiem. ∗ Klebsiella - iekšējā ausī, zarnās un plaušu audos. ∗ Zarnu flora - īpaši Enterobacteriacea un Enterococci bieži izraisa ķirurģisko infekciju kopā ar anaerobo floru.
  • 6. ∗ Anaerobie: Bacteroides un Peptosteptococci ir biežākie izraisītāji, kā arī Clostridia ∗ Pseudomonas un Serratia ∗ Sēnītes (Histoplasma, Coccidioides, Candida, Nocardia, Actinomyces) Arī ∗ Parazīti (Amoeba, Echinococcus) izraisa abscesus, īpaši - aknās. ∗ Mycobacterium tuberculosis
  • 7. ∗ Piesārņojuma pakāpe: vismaz 105 mikroorganismu uz audu gramu. ∗ >70% Staphylococci konstatē antibakteriālu rezistenci. Līdzīgi arī Pseudomonas aeruginosa.
  • 8. UZŅĒMĪGS MAKROORGANISMS NESPECIFISKIE AIZSARGMEHĀNISMI ∗ ∗ ∗ ∗ Anatomiskās barjeras Organisma mikroflora Imūnšūnas Fagocitoze SPECIFISKIE AIZSARGMEHĀNISMI ∗ Humorālā un šūnu imūnatbildes reakcijas
  • 9. AIZSARGMEHĀNISMU PAVĀJINĀŠANĀS ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ Cukura diabēts HIV-infekcija Anēmija, hronisks alkoholisms, narkomānija u.c. Imunodepresantu un citostātiķu lietošana, radio/ ķīmijterapija Hipoproteinēmija un avitaminoze. steroīdi, vecums> 65, aptaukošanās, smēķēšana ∗ Paaugstināts endogēnās kontaminācijas risks (KZT operācijas) ∗ Paaugstināts eksogēnās kontaminācijas risks (ieilgušas operācijas, netīra brūce) ∗ http://www.nice.org.uk/nicemedia/live/11743/42378/42378.pdf
  • 10. IEEJAS VĀRTI ∗ Skar uzņēmīgas, parasti slikti apasiņotas vietas audos (brūces) vai dabisku slēgto telpu. ∗ Galvenie faktori ir slikta perfūzija, vietēja hipoksija, acidoze. ∗ Orgāni, anatomiskie viedojumi ar “šauru izeju” (aklās zarnas piedēklis, žultspūslis, urīnvadi utml.) ∗ Svešķermeņi, dzīvot-nespējīgi audi (infarktu zonas!) , traumas ir infekcijas attīstības veicinošie faktori.
  • 11. ĶIRURĢISKĀS INFEKCIJAS KLASIFIKĀCIJA ∗ Pēc klīniskās gaitas un procesa rakstura: ∗ Akūta ķirurgiskā infekcija: ∗ nespecifiska strutaina, anaeroba; ∗ specifiska (stinguma krampji); ∗ Hroniska ķirurģiskā infekcija: ∗ nespecifiska; ∗ specifiska (tbc, lues, aktinomikoze u.c.); ∗ atbilstoši mikroflorai ∗ Aeroba; Anaeroba
  • 12. Klasifikācija 2 ∗ Superficiāla infekcija: skar ādu, zemādu. Pazīmes: tūska, eritēma, sāpes, paaugstināta temperatūra, strutu izdalīšanās. ∗ Dziļa infekcija: skar fasciju un muskuļus. Pazīmes: abscess, drudzis, brūces jutīgums, brūces malu nesaturēšana. ∗ Orgānu vai dobuma infekcija. Pazīmes: abscess, drudzis, strutu izdalīšanās. ∗ Komplicēta intraabdomināla infekcija izplatās ārpus orgāna peritoneālā telpā, izsaucot peritonītu vai abscesu. ∗ Nekomlicēta infekcija ietver sevī intramurālu iekaisumu bez izplatības ārpus skarta orgāna ∗ http://cid.oxfordjournals.org/content/5
  • 14. VISPĀRĒJIE SIMPTOMI ∗ Intoksikācijas klīniskās izpausmes. drudzis, galvassāpes, vājums, apetītes trūkums ∗ Raksturīgas ķermeņa t° diennakts svārstības par 1,5∗ 2,0 °C. Rīta t° mēdz būt normāla vai subfebrila, drudzis ar 39-40 °C – vakaros. Kardiovaskulārā sistēma – tahikardija ∗ Respiratorā – elpas trūkums ∗ Liesas palielināšanās ∗ Raksturīgās izmaiņas atšķirībā no sepses: visas ∗ izpausmes ātri mazinās un izzūd, sanējot primāro perēkli.
  • 16. Sepse ∗ Sepse= SIRS+ Infekcija ∗ SIRS kritēriji ∗ Aizdomas par infekciju ∗ Septisks Šoks = SIRS + Smaga sepse + Refraktāra Hipotenzija. Pacients neatbild uz šķidrumu ievadīšanu ∗ Smaga sepse, ja pievienojas MODS ∗ Acidozes pazīmes hipoperfūzijas dēļ (zems pH, augsts laktāts), hipoksija, oligūrija, neskaidra apziņa. Pacients atbild uz šķidrumu ievadi, skābekļa inhalācijām, orgānu disfunkcija tiek novērsta.
  • 17. SIRS kritēriji ∗ ∗ ∗ ∗ Temperatūra > 38oC vai < 36oC SF >90 x/min EF >20 x/min vai PaCO2 < 32 mmHg WBC >12,000/mm3 vai < 4,000/mm3, vai >10% neitrofili ∗ http://www.mdanderson.org/education-and-research/resources-for-professionals/clinical-tools-and-resourc algorithm.pdf
  • 18. Aizdomas par infekciju ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ Nesena ķirurģiska manipulācija Cukura diabēts Imūnosupresija Redzama brūce Invazīva ierīce (i/v kat., urīna kat.) Infiltrāts uz Rtg krūšu kurvim Klepus ar krēpām
  • 19.
  • 20. Biežākie izraisītāji ∗ Gram+ Staphylococcus, Streptococcus, Enterococcus spp. ∗ Gram- Escherichia coli, Proteus, Pseudomonas, Klebsiella Retāk: ∗ anaerobi: Bacteroides, Clostridia, Fusobacterium spp. ∗ Candida spp., Cryptococcus, Fusarium spp. ∗ Mikobaktērijas ∗ Riketsijas ∗ Parazīti ∗ Vīrusi
  • 21. Biežākie primāri perēkļi ∗ Urīnceļi: katetri ∗ Vēdera dobums: holecistīts, peritonīts, abscess, apendicīts, peritonīts ∗ Plaušas: pneimonija, empiēma ∗ CNS: meningīts ∗ Āda, mīkstie audi: trauma, i/v kateteri ∗ https://www.clinicalkey.com/topics/surgery/sepsis.ht ml
  • 22. Urīnceļi ∗ Jebkura iejaukšanās var veicināt infekcijas rašanos ∗ Simptomi: dizūrija, temperatūra, SIRS
  • 23. Vēdera dobums ∗ Izpaužas 5-10 dienas pēc operācijas ∗ Ātra un smaga gaita ∗ Parasti vajadzīga reoperācija vai iejaukšanās radioloģiskā kontrolē (abscesa drenāža) ∗ http://ptolemy.library.utoronto.ca/content/critical-care-and-trauma-part-8-surgical-sepsis
  • 24. Plaušas ∗ Ļoti augsta temperatūra 12-24 stundas pēc visp. anestēzijas. ∗ Cēlonis: atelektāze, biežāk apakšējās daivās. ∗ Terapija: Fizioprocedūras, atsāpināšana, mobilizācija ∗ Komplikācija: pneimonija pēc 2-3 dienām
  • 25. CNS ∗ Biežāk imūnsupresētiem, zīdaiņiem ∗ Simptomi: drudzis, izsitumi (eritēma_-->petehijas), vemšana, galvassāpes, mialgija, vedersāpes, tahikardija, tahipnoja, hipotenzija, apziņas traucejumi ∗ http://emedicine.medscape.com/article/221473-overview#aw2aab6b2b2
  • 26. Āda ∗ Izpaužas 3-7 dienas pēc operācijas ∗ Tīras operācijas (krūšu dziedzera operācijas): Staphylococcus, Streptococcus ∗ Kontaminētas operācijas (resnās zarnas operācijas): E. coli, pseudomonas spp. ∗ Jebkura manipulācija caur ādu var būt par sepses attīstības iemeslu (i/v kat., epidurāli kat.)
  • 27. Rīcības ∗ Novērtēt SIRS, MODS ∗ P.a.a., laktāts, asins gāzes, elektrolīti (NA,K,Cl, Mg, P, Ca), Bi, Alat, Asat, SF, LDH, albumīns, kreatinīns, glikoze ∗ PL, aPTL, fibrinogēns ∗ Urīna, asins uzsējumi, mikrobu jutība ∗ SpO2>92%, MAP > 65 mmHg (1/3 (SBP - DBP) + DBP), CVP 8-12 mmHg, Urīns >0.5 mL/kg/st, ScvO2 >70% ∗ Specifiski: krēpu, abscesa strutu, cerebrospinālā šķidruma izmeklēšana ∗ Rtg, USG, EchoKg, CT ∗ ∗ http://emedicine.medscape.com/article/168402-workup#aw2aab6b5b7 http://www.mdanderson.org/education-and-research/resources-for-professionals/clinicaltools-and-resources/practice-algorithms/clin-management-sepsis-management-adult-webalgorithm.pdf
  • 28. ∗ Jāsaprot, kā SIRS, sepse un MODS ir viena patoloģiska procesa dažādas stadijas. ∗ MODS ir SIRS gala iznākums un tas ir vairāku neatkarīgu orgānu sistēmu sabrukums. ∗ MODS ir galvenais nāves iemesls ITN pacientiem. ∗ Trīs un vairāku orgānu disfunkcija tiek asociēta ar 90-95% mortalitāti.
  • 29.
  • 30.
  • 31. MODS ATTĪSTĪBA Iekaisumu kaskāde ∗ I fāze - lokāla citokīnu izdale, lai veicinātu iekaisumu kā organisma atbildes reakciju uz audu bojājumiem ∗ II fāze - citokīnu izdale asins straumē, lai pastiprinātu lokālās reakcijas, tiek iesaistīti dažādi augšanas faktori, kā arī makrofāgi un trombocīti, Mērķis - homeostāzes nodrošināšana ∗ III fāze - tad, ja nav nodrošināta homeostāze; citokīnu izdale rosina destrukciju – MODS – divu vai vairāku orgānu disfunkcija, organisma homeostāze nav iespējama bez iejaukšanas
  • 32. Iekaisumu kaskāde ∗ TNFa IL - 1 ∗ (ierosina drudzi, kā arī stresa hormonu izdale - noradrenalīns, vazopresīns, aktivizē renīna - angiotenzīna - aldosterona sistēmu, inicē trombīna veidošanos) ∗ NF-kB ∗ nuclear factor kappa-light-chain-enhancer of activated B cells ∗ IL - 6, IL - 8, IF ∗ (IL-6 ierosina C-reaktīvā proteīna un prokalcitonīna izdali) ∗ koagulācijas kaskāde, komplementa kaskāde, NO izdale, trombocītu aktivējošais faktors, prostaglandīni, leikotriēni (notiek kumulatīva uzkrāšanās)
  • 33. CARS ∗ Kompensators pretiekaisuma atbildes sindroms (compensatory anti-inflammatory response syndrome. 1996 Bone) ∗ Mērķis: limitēt iekaisuma procesus ∗ IL-4, IL-10 - atbild par IL-1, TNFa, IL-6, IL-8 samazināšanu; ∗ darbojas vai nu saistot citokīnus vai arī bloķējot receptorus ∗ Aktivēta glikokortikoīdu ražošana (inhibē citokīnu izdali) ∗ Pacienta spēju atveseļoties pēc audu, orgāna bojājuma nosaka balanss starp SIRS un CARS
  • 34. Disbalanss ∗ Pārmērīga proinflammatory citokīnu izdale izraisa SIRS, ar iespējamu orgānu disfunkciju ∗ Pārmērīga anti-inflammatory atbilde izraisa imūnsupresiju
  • 35. MODS IZPAUSMES / KOMPLIKĀCIJAS ∗ Pieaugušo respirators distresa sindroms (ARDS) ∗ Diseminēta intravaskulāra koagulācija (DIC) ∗ Akūta nieru mazspēja ∗ Kuņģa-zarnu trakta asiņošana ∗ Aknu mazspēja ∗ CNS disfunkcija ∗ Kardiāla mazspēja ∗ Nāve
  • 36. Respirators distresa sindroms (ARDS) ∗ Plaušas viens no pirmajiem orgāniem, kas tiek iesaitīts MODSā. ∗ ARDS attīstās pēc 24-48 stundām pēc primāra bojājuma. ∗ Tahipnoe ∗ Ortopnoe ∗ Cianoze ∗ MPV ar vai bez PEEP ∗ PaO2/FiO2 <300 ∗ PaO2 <70 mm Hg ∗ SaO2 <90%
  • 37. Kardivaskulāra sistēma ∗ Tahikardija ∗ Hipotensija ∗ Aritmijas ∗ Sirdsdarb. apstāšanās ∗ Inotropu nepieciešamība ∗ Paaugstināti CVS, PAWP (pulmonary artery wedge pressure) ∗ Izsviedes frakcija ∗ P:VAS attiecība ∗ SMT, (EF)
  • 38. DIC ∗ Sindroms, kura rezultātā masīva hemorāģija kombinējas ar koagulopātijas mazspēju. Pilnīgs hemastātiskās sistēmas sabrukums. Tiek traucēta koagulācija, fibrinolīze, trombocītu funkcija. ∗ Daudzi hemostāzes komponenti tiek patērēti ātrāk nekā organisms spēj tos producēt, tādēļ DIK sauc arī par PĀRTĒRIŅA KOAGULOPĀTIJU. ∗ Trombocitopēnija ∗ Pavairots PT vai aPTL ∗ Samazināts C proteīns ∗ Pavairoti FDP (fibrinogen degradation products) ∗ Pavairoti D-dimēri
  • 39. Renāla sistēma ∗ Hipoperfūzija un renāli toksiskas zāles – nieru išēmija – samazinas to funkcija – azotēmija, samazinās Kr klīrenss, EL disbalanss, šķidrumu pārslodze ∗ Oligūrija ∗ Anūrija ∗ NAT
  • 40. Gremošanas trakts ∗ Hipoperfūzija ---zarnu išēmija vai infarkts ∗ KZT asiņošana vai perforācija ∗ Ileus ∗ Akalkulozs holecistīts ∗ Akūts pankreatīts ∗ Išemiskais hepatīts ∗ Enterālas barošanas intolerance ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ∗ ↑ Amilāze, ↑ Lipāze Samazināts pHi ALAT, ASAT ↑ Hipoalbuminēmija Hiperbilirubinēmija Dzelte
  • 41. Gremošanas trakts ∗ Hipoperfūzija – išemija – 1. samazinās zarnu sieniņas aizsargbarjera – notiek baktēriju translokācija – sistēmiska infekcija – SIRS 2. Samazinās zarnu peristaltika – zarnu mikroflora kolonizē orofaringsa rajonu – notiek baktēriju aspirācija – aspirācijas pneimonija
  • 42. Nervu un endokrīna sitēma ∗ Samaņas un apziņas traucējumi ∗ Dezorientācija ∗ Delīrijs ∗ Psihoze ∗ Svara zudums ∗ Hiperglikēmija