1. R. Blaumanis
(1863.- 1908.)
Blaumanis ir viens no lielākajiem 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma latviešu
rakstniekiem, viens no latviešu literatūras klasiķiem. Viņš notēlojis galvenokārt
zemnieku dzīvi, īpaši labus panākumus guvis novelistiskā un dramaturģijā. Blaumaņa
daiļrades metode – reālisms.
Īpaši ievērojamas Blaumaņa noveles. Viņa „Raudupiete” (1889) ir latviešu novelistikā
viens no pirmajiem darbiem. Tomēr pēc šīs noveles, kas vainago rakstnieka 80.gadu
daiļradi, visaugstāko līmeni Blaumanis kā novelists sasniedza 19.gs. 90.gadu beigās,
sarakstīdams meistarnoveles „Salna pavasarī”, „Purva bridējs” (abas 1898.g.)
„Andriksons”, „Nāves ēnā” (abas 1899.g.)
Novele Temats Tēli un sižets Problēma
Attēlo Raudupiete ir vēl nenovecojusi, skaista  Kā cilvēka personiskās laimes
„Raudupiete” bagātnieces sieviete, kas savus labākos gadus prasības ietekmē apkārtējo
dzīves tukšumu, pavadījusi pie bagāta, bet veca un sociālo vidi?
viņas izmisuma slimīga vīra. Pēc tā nāves brīva  Vai mantkārības dēļ cilvēkam
cīņu pēc īstas, kļuvusi, viņa cer vismaz ar mantas jākļūst par mantas vergu?
cilvēcīgas laimes, palīdzību iegūt jauno, mīļoto vīru-  Cik lielu nozīmi ieņem
pēc mīlestības vienkāršu kalpa puisi Kārli, bet viņš dabiskās vajadzības naudas
mīl citu un ar bagātību nav varas sagandētajā dzīvē?
iekārdināms. Vērtēdama citus pēc  Vai neizdzīvotas dzīves alkas
sevis, Raudupiete iedomājas, ka un nevaldāma kaislība ir
noraidošajai atbildei iemesls ir viņas iemesls, lai ietu pāri visiem
nemīlētais bērns Matīsiņš, un kaislības šķēršļiem, pat sava bērna
neprātā tīši ļauj tam savu acu priekšā dzīvībai?
noslīkt. Kad arī šis upuris izrādās  Kā atraidījuma un
veltīgs, R. atraidījumu un nepiepildītās nepiepildītas dzīves sāpes
dzīves sāpēs un sirdsapziņas mokās ietekmē cilvēka turpmāko
dodas pati nāvē. dzīvi?
Cilvēka, šai Divi skaisti ,spēcīgi, visādi krietni un
„Salna gadījumā divu jauki kalpu jaunieši- puisis Andrs un  Cik liela nozīme ir naudas
jaunu cilvēku meita Liene mīl viens otru, bet iejaucas varai, ja tā spēj sagraut divu
pavasarī”
laimi sagrauj budzis Mālnieks. Tam gan jau pāri par jaunu cilvēku kopīgo laimi?
naudas vara. septiņdesmit gadu, bet liela manta un  Kā māka izmantot citu vājās
māka izmantot citu vājās vietas. Lienes vietas savā labā spēj radikāli
dzīvē tāda ir viņas nabadzība, kalpu mainīt dzīves stāvokli?
gaitu bezcerīgā nākotne ar trūkumu un  Vai grūtumu un pazemojuma
postu vecumdienās. Veikli izlietodams pilna jaunība, bēgšana no
šo nabaga kalpones smago stāvokli kalpu dzīves ir iemesls
savā labā, Mālnieks ar bagātības meitenes nespējai pretoties
spožumu viņu apžilbina un iegūst par zelta varai?
sievu. Andram atliek tikai sakost  Cik patiesa ir mīlestība, ja
zobus- īstas mīlestības skaistos ziedus aprēķins ņem virsroku?
jau pašā pavasarī nomaitājusi salna.

2. Rakstnieks dziļi Ar vārdu „purva bridējs” apzīmēts
„Purva atklāj divu jaunu muižas staļļa puisis Edgars- brašs,  Vai vēlme sākt jaunu dzīvi
muižas kalpotāju drosmīgs, taisnīgs jauneklis, kas, tukšā spēj cilvēkam likt atbrīvoties
bridējs”
raksturus un un izvirtušā vidē dzīvodams, nodevies no vieglprātīgiem
pārdzīvojumus, uzdzīvei. Viņš iemīl istabmeitu ieradumiem?
izceļ vienkāršo Kristīni- skaidru, dziļu, skaistu  Kas tieši spēj cilvēku ievilināt
darba cilvēku sievieti, tās ietekmē grib sākt jaunu nodoties uzdzīvei?
vērtīgās īpašības, dzīvi, bet nespēj vairs no  Kā nespēja tikt galā ar savām
atmasko muižu, vieglprātīgajiem ieradumiem kaislībām spēj sadragāt
aiz kuras atbrīvoties. Kristīne mīl Edgaru ar visu nākotnes cerības?
greznības slēpjas savu jūtu spēku, bet saprot ,ka ļaunās  Vai turīgas, vieglas dzīves
morālisks ietekmes nekur nezudīs, tādēļ, iespējas un bagātības spēj
pagrimums. saistoties ar Edgaru, kopīgajai dzīvei aizstāt ilgas pēc krietna
draud nelaime. Un tā izmisumā apsolās cilvēka, ko varētu cienīt un
kļūt par sievu piemīlīgajam, bagātajam patiesi mīlēt?
saimniekam Akmentiņam.
Tajā attēlota Sižets stāsta par godīgu, centīgu,  Kā netaisnie likumi ietekmē
„Andriksons” zemnieka izglītotu zemnieku Andriksonu. Tā godīgā zemnieka tālāko
sadursme ar tēvs vērtīgākos kokus ozolus nav rīcību?
muižnieku, atklāts nocirtis, bet audzējis dēlam.  Kāpēc pretrunu starp taisnību
abu, it īpaši Andriksons apzinās, ka pēc cilvēciskas un tiesībām ir vajadzīgs risināt
zemnieka raksturs taisnības tēva atstātais mantojums nežēlīgā veidā?
un pārdzīvojumi. pienākas viņam, bet pēc netaisnajiem  Vai izciest netaisnu sodu ir
likumiem visi koki pieder muižai. labāk kā nepazemoties,
Andriksons tos nocērt, un barons viņu saglabājot sevī cilvēciska
par to nosoda - nolaupa tā mantojumu lepnuma, spēka un
un vēl nostata taisnīgo, visu cienīto smalkjūtības?
zemnieku par zagli.  Cik grūtā stāvoklī var nonākt
Dziļi apvainotais Andriksons dusmās cilvēks un cik daudz spēka tam
nodedzina barona muižu. vajag sevī atrast, lai grūtībām
tomēr izturētu?
Attēlo cilvēku Sižets stāsta par zvejniekiem uz
„Nāves ēnā” pārdzīvojumus un atlūzuša, jūrā iedzīta ledus gabala no  Cik taisnīgi ir atteikties no
raksturus, kas briesmu sākuma līdz visu cerību paša dzīvības glābšanas citu
nāves ēnā, t.i., izsīkumam un neparedzētam glābiņam, dēļ, varonīgi skatīdamies nāvei
dzīvības kas tomēr nepalīdz visiem. Glābēja acīs?
briesmās, laiva ir par mazu, un pēc aklas lozes  Cik dziļi var grimt cilvēks,
atklājušies lēmuma paši krietnākie, kas visvairāk domādams tikai par sevi?
skaidrāk un dziļāk darījuši biedru labā (Grintāls), citu dēļ  Vai pašaizliedzīgas rūpes un
nekā parasti. pat atteikušies glābties paši (Kārlēns, gādība spēj likt atteikties
vecais Dalda), paliek uz ledus gabala, cilvēkam no savas vietas laivā
varonīgi skatīdamies nāvei acīs. par labu otram?
Atklājas, ka mantīgākais no visiem  Cik liela ir nozīme dzīvei un
(Zaļga) ir īsts nelietis, turpretim tās zušanai, ja cilvēks nav
vienkāršie darbaļaudis parādās visā nevienam vajadzīgs, un viņš
cilvēciskajā diženumā. Visvairāk pats nevēlas tāds būt?
vērības un mīlestības Blaumanis
veltījis Grintālam, Kārlēnam un
Birkenbaumam.
Grintāls- visgudrākais no visiem. Jau
no pirmajiem briesmu brīžiem izvirzās
par vadošo personu, savu vadošo
stāvokli izprot kā pienākumu nevis

3. privileģiju.
Kārlēns ir miesas spēkos pavājš
pusaudzis, kas, no vienas puses,
modina līdzjūtību ar savām
nepelnītajām ciešanām un
nepiepildītajām ilgām pēc dzīves un
laimes, bet, no otras puses, modina arī
cieņu ar savu biedrisko pašaizliedzību.
Birkenbaums, stiprinieks būdams, viņš
visvieglāk par citiem panes fiziskās
grūtības, bet saprot arī nabaga Kārlēna
ciešanas un pašaizliedzīgi rūpējas par
viņu.