2016. gada 19. februārī PKC organizēja pirmo nacionāla mēroga konferenci labas pārvaldības veicināšanai valsts kapitālsabiedrībās: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasniegtais un nākotnes ieceres”. Konferences mērķis ir aktualizēt diskusiju par valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības nozīmi un lomu efektīvā komercdarbībā un iepazīt vairāku veiksmīgu un atbildīgu Latvijas uzņēmumu pieredzi pārmaiņu vadībā. Šis ir pirmais šāda mēroga pasākums labas pārvaldības veicināšanai valsts kapitālsabiedrībās, kas pulcēja vienkopus visas Latvijas valsts kapitālsabiedrības, to nozares pārraugošās ministrijas, kā arī plašāku sadarbības un sociālo partneru loku. Papildu informācija par konferenci apskatāma PKC mājaslapā sadaļā Kapitālsabiedrību pārvaldība: http://ow.ly/YBxIV.

1. KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
19-02-2016
Sasniegtais un nākotnes ieceres
#LabaParvaldiba
#GoodGov

2. Arvils Ašeradens
Ministru prezidenta biedrs, Ekonomikas ministrs
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres

3. Reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā
paveiktais un turpmākie soļi
Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres

4. Pēteris Vilks
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā
Paveiktais un turpmākie soļi

5. Ietekme uz Latvijas tautsaimniecību
Valsts līdzdalība komercdarbībā
Esošais pārvaldības modelis
Reformas ieguvumi un turpmākie soļi
Valsts kapitālsabiedrības

6. Valsts kapitālsabiedrību
ietekme uz Latvijas
tautsaimniecību
Dati par 2014.gadu
Kopējie aktīvi
11,084 mljrd. EUR
Apgrozījums
3,563 mljrd. EUR
Nodarbināto skaits
53 763
6,5% no visiem nodarbinātajiem
2.9%
0.2%
Enerģētika
47.9%
Izglītība un sports
Mežsaimniecība un
lauksaimniecība
4.8%
Transports
18.8.%
Nekustamais īpašums
10.2%
Sakari
9.7%
Veselība 4.8%
Kultūra
Pārējās
(izņemot finanšu sektoru)
0.7%

7. 67 5
44
Pieder valstij
Izšķirošā ietekme
Nav izšķirošās ietekmes
Valsts līdzdalība
komercdarbībā
 NOVĒRSTA TIRGUS NEPILNĪBA
 STRATĒĢISKI SVARĪGAS
PRECES/ PAKALPOJUMI
 STRATĒĢISKI SVARĪGI ĪPAŠUMI
81
Valsts kapitālsabiedrību līdzdalība
citās sabiedrībās

8. Valsts kapitālsabiedrību
korporatīvās pārvaldības
elementi
ATKLĀTĪBA
RISKU VADĪBA UZRAUDZĪBA
MĒRĶI

9. Esošais pārvaldības modelis

10. Valsts kapitālsabiedrību
korporatīvās pārvaldības mērķis

11. SKAIDRI DEFINĒTI
VISPĀRĒJIE
STRATĒĢISKIE
MĒRĶI
PADOMJU
DARBĪBAS
UZSĀKŠANA
ATKLĀTS UN
PROFESIONĀLS
NOMINĀCIJAS
PROCESS
LĪDZSVAROTI
FINANŠU UN
NEFINANŠU MĒRĶI
REGULĀRS
KONSOLIDĒTS
PUBLISKAIS
PĀRSKATS
INTERAKTĪVAS
MĀJASLAPAS
IZVEIDE
Reformas ieguvumi un turpmākie soļi
OECD kapitālsabiedrību pārvaldības prakses ieviešana

12. Kopīgi mēs varam īstenot sistēmisku
pieeju un uzlabot kapitālsabiedrību
pārvaldību!
www.pkc.gov.lv
Avots: http://agiletv.com/from-chaos-to-order-on-agile-projects

13. Sākotnējās ieceres un izvirzītie mērķi
valsts kapitālsabiedrību reformai
Daniels Pavļuts, bijušais ekonomikas ministrs
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres

14. SĀKOTNĒJĀS IECERES UN IZVIRZĪTIE
MĒRĶI VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU
REFORMAI
Daniels Pavļuts
19.02.2016.
Konference: “Korporatīvās pārvaldības reforma Latvijā: sasniegtais
un nākotnes ieceres”

15. Sākotnējie reformas mērķi
 Publiskie aktīvi tiek profesionāli, efektīvi un ilgtspējīgi
pārvaldīti, atbilstoši labākajai korporatīvās pārvaldības praksei
 Publisko aktīvu atdeve būtiski uzlabojas
 Uzņēmumi ar valsts / pašvaldību kapitāldaļām nekropļo tirgu
un sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikas attīstībā
 Publiskie aktīvi efektīvi sasniedz tiem uzstādītos nefinanšu /
sociālos / nozaru mērķus
 Valsts / pašvaldības piedalās komercdarbībā tikai tik lielā
mērā, cik tas ir pamatoti un nepieciešami, nevajadzīgie un
komercaktīvi tiek atsavināti

16. Labie nodomi…
 Pilnīga atbilstība ESAO (OECD) vadlīnijām
 Centralizēts / daļēji centralizēts pārvaldības modelis
 Neatkarīgs un kompetents valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs ar
kapitāldaļu turētāja pilnvarām
 Sākotnējs un pēc tam regulārs valsts līdzdalības izvērtējums, vienota
atsavināšanas politika
 Skaidrs vidēja termiņa mērķu definējums un diferencēta dividenžu politika,
regulāra stratēģijas, ekonomisko un sociālo rezultātu izvērtēšana
 Vienoti un obligāti korporatīvās pārvaldības principi, informācijas atklātība
un ziņošana, vienots pārskats par valsts aktīviem
 Profesionālas padomes un valdes, padomju atjaunošana lielākajos
uzņēmumos, darba tirgum piesaistīts konkurētspējīgs atalgojuma apmērs
 Kapitāldaļu pārvaldības principi saistoši arī pašvaldībām

17. Ilgais ceļš varas gaiteņos
 Diskusijas par valsts kapitāldaļu pārvaldības uzlabojumu
nepieciešamību – aptuveni 15 gadi
 Koncepcija par valsts kapitāla daļu pārvaldību – 2010-2012
 Dialogs par kapitāldaļu pārvaldības modeli ar OECD – kopš
2011.gada
 Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
pārvaldības likums – 2012-2014
 Jaunā likuma ieviešana no 2015.gada

18. Ja nebūtu OECD…

19. Sausais atlikums
Sākotnējo ieceru īstenošana šībrīža regulējumā
Atbilstība OECD vadlīniju prasībām Daļēji
Daļēji centralizēts pārvaldības modelis (izņemot vadlīnijas) Nē
Neatkarīgs kapitāldaļu pārvaldības birojs Nē
Valsts līdzdalības izvērtējums (procesā) Jā
Vidēja termiņa mērķu un dividenžu politika, rezultātu izvērtējums Daļēji
Atklātība un ziņošana Jā
Profesionālas, tirgum atblilstoši atalgotas valdes un padomes Daļēji
Tie paši principi pilnībā saistoši pašvaldībām Nē

20. Veiksmes
 Jauns likums tomēr ir – modernāks un labāks nekā iepriekšējais
 Valsts aktīvu izvērtēšanas darba grupas darbs (2013)
 PKC ir motivēts ieviest jauno pārvaldības modeli, regulējums
lielākoties izstrādāts
 Vienotas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas, vienota ziņošanas
kārtība (arī attiecībā uz pašvaldībām)
 Apkopots (pirmoreiz!) PKC sagatavots pārskats par valsts aktīviem
 Selektīva padomju atjaunošana, profesionāl(āk)u valžu un padomju
locekļu nominācijas process, neatkarīgie padomes locekļi
 Vienots stratēģiju un rezultātu vērtēšanas, un diferencētas
dividenžu politikas noteikšanas process

21. Ko tālāk?
 Iestāšanās sarunu pabeigšana ar OECD kapitālsabiedrību sadaļā
(lielākoties par jaunā regulējuma ieviešanu)
 Tas kā tiks ieviests jaunais regulējums (likuma un MK noteikumu
prasības) noteiks reformas reālo iznākumu
 Mērķu noteikšanas, stratēģiju izvērtējuma un vidēja termiņa
dividenžu politikas noteikšanas procesi ir kritiski – PKC šobrīd
nepietiek kapacitātes to īstenot bez plašāka ieinteresēto pušu
konsultatīva atbalsta, līdzdalības un resursiem
 Tajos aspektos, kur publiskajā sektorā nav kompetences (piem.
finanšu analīze), nepieciešams iepirkt neatkarīgu privātā sektora
kompetenci
 “Cāļus skaita rudenī” – pēc tā, kā tiks noritēs kapitālsabiedrību valžu
un padomju nominācijas process, varēs spriest par faktisko progresu
vai regresu

22. Paldies un veiksmi ieviešanā!
Daniels Pavļuts
daniels.pavluts@zeno.lv
Mob: 2933 8008

23. OECD Recommendations
Latvia SOEs Review Against SOE Guidelines (1)

24. OECD Recommendations
Latvia SOEs Review Against SOE Guidelines (2)

25. KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
pārvaldība: žurnālista skats
Pauls Raudseps, iknedēļas žurnāla “Ir” žurnālists

26. 11.00 Paneļdiskusija: valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu pieredze
Edvīns Bērziņš, VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents
Imants Paeglītis, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes loceklis
Inese Eglīte, VSIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes locekle
Guntars Baļčūns, AS “Latvenergo” valdes loceklis
Anda Čakša, VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” valdes locekle
Vladimirs Loginovs, VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes priekšsēdētājs
Tomass Kotovičs, AS “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres

27. LDZ pieredze
Edvīns Bērziņš
LDZ Valdes loceklis

28. «Latvijas dzelzceļa» ietekme uz
tautsaimniecību

29. «Latvijas dzelzceļa» ietekme uz
tautsaimniecību
Avots: CSP

30. Koncerna «Latvijas dzelzceļš»
korporatīvā pārvaldība

31. CSDD pieredze
Imants Paeglītis
CSDD Valdes loceklis

32. CSDD pārvaldības pārmaiņu pieredze - labā prakse
 Noteikti finanšu un nefinanšu mērķi un rezultatīvie rādītāji
 Sistemātiski tiek kontrolēta šo rādītāju izpilde un veikti efektīvi un
mērķtiecīgi pasākumi procesu uzlabošanai
Ieviesta unikāla darba efektivitātes kontroles sistēma
 Tiek noteikta katras struktūrvienības kopējā efektivitāte
 Struktūrvienības vadītājs analizē katra darbinieka efektivitāti
 Darba efektivitāte tieši ietekmē algas mainīgo daļu
 Kopš 2012.gada efektivitāte palielināta par 13%

33. CSDD pārvaldības pārmaiņu pieredze - labā prakse
 Ieviesta pakalpojumu gaidīšanas laika monitorēšanas sistēma
 Kvalitātes standartā noteikts pieļaujamais gaidīšanas laiks katram
pakalpojumam, stratēģijā noteikta pieļaujamā novirze %
 Struktūrvienības vadītājs saņem tūlītēju informāciju, ja gaidīšanas laiks
tuvojas maksimumam
 Periodiski tiek apkopota informāciju par katru struktūrvienību un salīdzināta
ar noteikto rādītāju (tiek apsvērta iespēja izpildi sasaistīt ar algas mainīgi
daļu)

34. CSDD pārvaldības pārmaiņu pieredze –
iespējamās neveiksmes
 Likumā paredzēto vadlīniju trūkums
 PKC kapacitāte sniegt atzinumus par katras valsts kapitālsabiedrības finanšu mērķiem un
darbības finanšu rādītājiem, to atbilstību nefinanšu mērķiem, kā arī ikgadējo snieguma
izvērtējumu
 Mainīgā politika attiecībā uz dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

35. Latvijas Nacionālās operas
un baleta pieredze
Inese Eglīte
Latvijas Nacionālā opera un balets
Valdes locekle

36. Korporatīvās pārvaldības process praksē
Latvijas Nacionālā opera un balets
Kapitālsabiedrības pārvaldes procesa decentralizācija. Kas ir autonomija?
Valdes loma kapitālsabiedrības labas pārvaldības praksē?
Inese Eglīte Valdes locekle , Latvijas Nacionālā opera un balets

37. Latvenergo pieredze
Guntars Baļčūns
AS «Latvenergo» Valdes loceklis

38. Uzlabojam korporatīvo pārvaldību
Sākot ar 2016. gada 1. janvāri atbilstoši likumam
ir iespēja veidot padomi
Vērtīgākais Latvijas uzņēmumu „Latvijas
vērtīgāko uzņēmumu TOP 101”
Platīna kategorija „Ilgtspējas indeksā”
AS „Latvenergo” pārvaldes struktūra
TOP101.LV: http://top101.lv

39. Iesaistām ieinteresētās puses svarīgo
tematu noteikšanai
2015. gada ilgtspējas pārskats sagatavojam atbilstoši GRI G4 vadlīnijām

40. BKUS pieredze
Anda Čakša,
VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
Valdes priekšsēdētāja

41. Pārmaiņu nepieciešamības
radīšana

42. PĀRMAIŅU IEVIEŠANA

43. Privatizācijas aģentūras pieredze
Vladimirs Loginovs
VAS “Privatizācijas aģentūra”
Valdes priekšsēdētājs
NOMINĀCIJAS PROCESS PADOMES IECELŠANAI

44. Privatizācijas aģentūras pieredze
• Visās PA kapitālsabiedrībās (Lattelecom/ LMT/ Reverta/
Citadele) ir padomes, un kopš 2010.gada esam organizējuši 8
nominācijas procesus
• Īsākais atlases process tika organizēts 2 nedēļu laikā –
garākais – 3 mēnešos
• Svarīgi bija nokomunicēt padomes izmaiņas pašā
uzņēmumā un plašākā sabiedrībā (izmaiņas padomē bieži
asociējas ar problēmām uzņēmumā vai politisko ietekmi)
• Profesionāli organizēts nominācijas process ar augstu
konfidencialitātes un uzticamības līmeni piesaista stiprākus
kandidātus

45. Privatizācijas aģentūras pieredze (2)
• Nominācijas komisijā piedalās 4-6 locekļi un ir svarīgi, lai
• NK locekļiem būtu atbilstošs statuss
• NK locekļi veltītu pietiekošu laiku procesam
• NK locekļiem būtu pieredze ‘top executives’ atlasē
• Nominācijas komisijā piedalītos neatkarīgi locekļi
vismaz kā novērotāji
• Intervēšanas laikā ir nepieciešams pārrunāt padomes
locekļa lomu nākotnē, jo katram kandidātam ir bijusi
nedaudz atšķirīga izpratne par sadarbības formulu starp
padomi un akcionāru, kā arī starp padomi un valdi

46. Problēmjautājumi
(vai ir tikai viena pareiza atbilde?)
• Kas definē kandidātu atlases kritērijus - pati nomināciju
komisija vai kapitāldaļu turētājs?
• Atklāts konkurss vai mērķēta (‘targeted’) pieeja?
• Kā pareizi rīkoties, ja ir jāmaina tikai viens loceklis – vai
intervējam visus esošos padomes locekļus?
• Cik lielā mērā nominācijas komisijas loceklis, kuru izvirza
kāda ieinteresētā persona (‘stakeholder’), ir neatkarīgs vai
pārstāv savas izvirzītājinstitūcijas pozīciju?
• Cik daudz nominācijas komisijas lēmums ir saistošs
kapitāldaļu turētājam?

47. LVM pieredze
Tomass Kotovičs, AS “Latvijas valsts meži”
Komunikācijas daļas vadītājs

48. AS «Latvijas valsts meži» apgrozījums
Avots: AS «Latvijas valsts meži»

49. LVM koksnes produktu
ražošana un piegādes
LVM sēklas un stādi
LVM nekustamie
īpašumi
LVM rekreācija
un medības
LVM meža infrastruktūra
LVM mežkopība
AS «Latvijas valsts meži»
biznesa struktūra
Avots: AS «Latvijas valsts meži»

50. AS «Latvijas valsts meži»
Pārmaiņu vadības modelis
Avots: AS «Latvijas valsts meži»
• Mērķa noteikšana
un pamatojums –
atbildēt uz
jautājumu KĀPĒC?
• Informācijas
nodošana LVM
vadības komandai
• Komandas
komplektēšana
• Pirmā
komunikācija ar
darbiniekiem par
pārmaiņu mērķi un
uzdevumiem
• Alternatīvu
izvirzīšana un
izvērtēšana
• Lēmuma
pieņemšana
• Psiholoģiskais
kontrakts par
lēmumu ar
darbiniekiem
• Piesaistīt
nepieciešamās
papildu funkcijas
• Noteikt pārejas
plānu
• Izpildīt plānotās
rīcības pārejas un
komunikācijas
plānos
• Kontrolēt izpildi
• Nodrošināt
regulāru
komunikāciju ar
darbiniekiem,
netieši
iesaistītajiem,
sadarbības
partneriem
• Pastiprināta
prasību uzturēšana
• Pārmaiņu
novērtējums ar
darbiniekiem neilgi
pēc pārmaiņām
• Pārmaiņu
lietderības
novērtējums –
3-12 mēnešus pēc
pārmaiņu
ieviešanas

51. Pārtraukums līdz plkst. 12.30
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres
12.30 Pretkorupcijas pasākumu loma
kapitālsabiedrības efektīvā pārvaldībā
Ilze Jurča, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka
vietniece
#LabaParvaldiba
#GoodGov

52. Pretkorupcijas pasākumu loma
kapitālsabiedrības efektīvā pārvaldībā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece
Ilze Jurča
19.02.2016.

53. Publiskas personas institūcija
a) publiskas personas kapitālsabiedrība,
b) kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa
pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50
procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida
izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam,
c) kapitālsabiedrība, kurā vienas publiskas personas vai
vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa
pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50
procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām
publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme
atbilstoši Koncernu likumam.¹
¹Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 1.panta 8.punkts

54. Publiskas personas institūcijas vadītājs
a)publiskas personas kapitālsabiedrības valde,
b) tādas kapitālsabiedrības valde, kurā publiskas personas daļa
pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai
kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši
Koncernu likumam,
c) tādas kapitālsabiedrības valde, kurā vienas publiskas
personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa
pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai
kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām
personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši
Koncernu likumam.
²Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 1.panta 9.punkts

55. Spēkā esošais regulējums iekšējo
kontroli, korupcijas risku un interešu
konfliktu novēršanu

56. Korupcijas risks – varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar
nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas
materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem
nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (naudas
izteiksmē vai sagraujot reputāciju) institūcijai.
Pretkorupcijas pasākumu mērķis ir mazināt vai
nepieļaut korupcijas rašanās iespējamību konkrētā
organizācijā.

57. Maldi
Korupcija/ krāpšana ir tiešās valsts pārvaldes un
tiesībsargājošo institūciju problēma,
interešu konflikts attiecas tikai uz valsts amatpersonu
darbībām,
iekšējās kontroles mehānismu ieviešana ir ļoti dārga un
nedod vēlamo efektu,
stingra kontrole izskaudīs jebkuru korupcijas/ krāpšanas
risku,
visi uzņēmuma darbinieki ir lojāli un uzticami,
korupcijas novēršana ir vajadzīga tikai KNAB.

58. Korupcijas un krāpšanas novēršanas un
apkarošanas politikas prioritātes
1) Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas
politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles
institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli.
2) Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un
ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā
publiskajā pārvaldē un tiesu varā.
3) Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un
sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā.
4) Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas
pasākumus privātajā sektorā.

59. Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi
darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli
ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai
skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu,
izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā
sektorā
1.Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide,
uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un
kapitālsabiedrībās.
2.Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā
ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu
izlietojuma likumības nodrošināšana.
3.Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku
novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū.
4.Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu
ieviešana privātajā sektorā.

60. Korupcijas novēršanas un apkarošanas
pamatnostādnes 2015.-2020.gadam
3.3.
Identificēt korupcijas riskus un riskam
pakļautos amatus vai, ja riski ir
identificēti, tad, mainoties risku
ietekmējošajiem apstākļiem vai
faktoriem, reizi gadā veikt korupcijas
risku pārskatīšanu un aktualizāciju un
attiecīgi plānot un īstenot pasākumus
korupcijas risku ierobežošanai, novērtēt
to lietderību un efektivitāti, iekļaut
korupcijas riska novēršanas pasākumus
institūcijas pārvaldes procesu regulējošos
dokumentos; nodrošināt, ka visi
institūcijas darbinieki ir informēti par
korupcijas riska iespējamību, pārzina
ētikas noteikumus, kā arī korupcijas un
interešu konflikta riska novēršanas
prasības.
2015.-2020.
Visas valsts un
pašvaldību
institūcijas,
publisko personu
kapitālsabiedrības
-
Likumā par
valsts budžetu
kārtējam
gadam
paredzēto
finanšu līdzekļu
ietvaros un
pašvaldību
budžetā
pieejamo
līdzekļu ietvaros
1.Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un
uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās

61. Korupcijas novēršanas un apkarošanas
pamatnostādnes 2015.-2020.gadam
3.6.
Izstrādāt priekšlikumus publisko
personu kapitālsabiedrību iekšējās
kontroles sistēmas prasībām
krāpšanas, korupcijas un interešu
konflikta novēršanai atbilstoši resora
funkcionālajai jomai, ja
kapitālsabiedrībā nav ieviesta
kvalitātes vadības sistēma, paredzot,
ka publiskās personas pārstāvji
kapitālsabiedrībās ir atbildīgi par
kapitālsabiedrības iekšējās kontroles
sistēmas efektivitātes uzraudzību
31.12.2016.
Koordinācijas
institūcija valsts
kapitālsabiedrīb
u un valsts
kapitāla daļu
pārvaldē
KNAB
Likumā par valsts
budžetu kārtējam
gadam paredzēto
finanšu līdzekļu
ietvaros
3.9.
Nodrošināt apmācības par korupcijas
risku monitoringu institūcijās,
nodrošinot zināšanu apguvi par
nepieciešamajiem korupcijas
novēršanas pasākumiem
31.12.2017.-
31.12.2020.
VAS
KNAB,
visas
institūcijas
Likumā par
valsts budžetu
kārtējam gadam
paredzēto
finanšu līdzekļu
ietvaros, kā arī
piesaistot ES
fondu
1.Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un
uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās

62. Korupcijas novēršanas un apkarošanas
pamatnostādnes 2015.-2020.gadam
4.Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā
sektorā
7.1.
Tiesībaizsardzības iestādēm
sadarbībā ar uzņēmēju intereses
pārstāvošajām organizācijām
(dažādās nozarēs) organizēt un
iesaistīties informatīvu pasākumu
organizēšanā, kas vērsti uz Latvijas
uzņēmēju informēšanu par
korupcijas (nacionālā un
starptautiskā mērogā) negatīvajām
sekām, veicinot kompleksu iekšēju
pretkorupcijas pasākumu ieviešanu
uzņēmumos.
31.12.2015. -
31.12.2020.
KNAB, VID,
VP, VRS
NVO
Likumā par
valsts budžetu
kārtējam
gadam
paredzēto
finanšu
līdzekļu
ietvaros

63. Korupcijas novēršanas un
apkarošanas pamatnostādnes 2015.-
2020.gadam
4.Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā
sektorā
7.2.
Veidot izpratni par korupcijas
riskiem un korupcijas
negatīvajām sekām
uzņēmējdarbībā un veicināt
augstāku korporatīvās sociālās
atbildības standartu
ievērošanu
31.12.2018. EM
TM
KNAB
NVO
Likumā par
valsts budžetu
kārtējam
gadam
paredzēto
finanšu līdzekļu
ietvaros

64. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par
iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas
un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas
institūcijā
Publiskā pārvalde
Informācijas par veiktajiem korupcijas un krāpšanas
ierobežošanas pasākumiem ziņošana uzņēmuma gada
pārskatos (OECD ieteikums)³
Privātais sektors
³OECD Padomes ieteikumos par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu ir norādīts, ka
dalībvalstīm ir jāveicina tas, lai uzņēmumi ietvertu paziņojumus savos gada pārskatos vai citādi
publiskotu savas iekšējās kontroles un ētikas pasākumus, tostarp to, kas paredzēti kukuļošanas
novēršanai un identificēšanai.

65. Iekšējās kontroles sistēmas elementi
Labvēlīga,
organizēta
institūcijas
darbības vides
izveidošana
Informācija un
komunikācija
UzraudzībaIzglītošana
Kontroles
pasākumu
noteikšana,
ieviešana un
īstenošana
Korupcijas un
interešu
konflikta risku
identificēšana,
analīze un
novērtēšana

66. Mērķis
Tāda iekšējās kontroles sistēmas ieviešana, kas maksimāli
ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu izkrāpšanas
iespējas valsts, pašvaldību institūcijās un uzņēmumos.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības kā labās
prakses piemērs.

67. Efektīvas institūcijas darbības vides
izveidošana
• skaidri definēti organizācijas mērķi, uzdevumi un
sasniedzamie rezultāti;
• skaidri definēti katra darbinieka amata pienākumi, pilnvaru
robežas, lēmumu pieņemšanas kārtība, atbildība, kā arī
lēmumu pēcpārbaudes kārtība;
• noteikti institūcijas ētikas principi, kas ir saistoši institūcijas
vadībai un darbiniekiem.

68. Korupcijas un interešu konflikta risku
identificēšana, analīze un novērtēšana
• institūcijā noteiktas funkcijas (darbības jomas), kas ir
pakļautas korupcijas un interešu konflikta riskiem, izvērtējot
risku rašanās cēloņus, apstākļus,
• noteikti korupcijas un interešu konflikta riskam pakļautie
amati, izvērtējot korupcijas un interešu konflikta risku
iestāšanās iespējamību un radītās sekas konkrētā amata
pienākumu izpildē.

69. Kontroles pasākumu noteikšana,
ieviešana un īstenošana
• pēc korupcijas un interešu konflikta risku noteikšanas,
analīzes un novērtēšanas, noteikti korupcijas un interešu
konflikta novēršanas pasākumi, izstrādājot korupcijas un
interešu konflikta risku vadības plānu,
• ne retāk kā reizi gadā aktualizēti korupcijas un interešu
konflikta risku vadības plāni,
• ne retāk kā reizi gadā novērtēta esošo korupcijas un
interešu konflikta risku novēršanas pasākumu efektivitāte
un lietderība,
• ziņošana par pasākumiem vides aizsardzības jomā,
korupcijas un kukuļošanas novēršanā, cilvēktiesību
ievērošanā un valdes locekļu daudzveidību (nefinanšu
ziņošana).

70. Informācijas un komunikācijas nodrošināšana
• darbinieki pastāvīgi tiek informēti par institūcijas vadības
dokumentiem, iekšējiem normatīviem aktiem un ētikas
principiem,
• darbinieki ir informēti, kam (t.sk.KNAB) un kādā kārtībā
var ziņot par iespējamiem citu darbinieku vai vadības
pārkāpumiem.

71. Izglītošana par korupcijas un interešu konflikta
jautājumiem
• darbiniekiem, kuru amats pakļauts korupcijas un interešu
konflikta riskam, nodrošinātas apmācības stājoties
amatā, un vismaz reizi trijos gados papildu apmācības
par aktuālajiem jautājumiem interešu konfliktu novēršanā un
korupcijas novēršanā un apkarošanā
• darbinieku zināšanas par korupcijas un interešu konflikta
riskiem un to novēršanu tiek pārbaudītas vismaz reizi
trijos gados un veiktas nepieciešamās darbības, lai novērstu
konstatētos trūkumus zināšanās (izveidota elektroniskā
apmācību vide (KNAB e-mācību telpa))
Šogad plānojam tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos
sagatavošanas programmā aicināt iesaistīties arī publiskas
personas kapitālsabiedrību deleģētos pārstāvjus

72. Uzraudzība
Institūcijas vadītājs atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir
atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu,
uzlabošanu un uzraudzību.

73. Juridiskas personas atbildība
Juridiskas personas ir - privāto tiesību juridiskā persona (t.sk.,
valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība), arī
personālsabiedrība.
Piespiedu ietekmēšanas līdzekli var piemērot, ja fiziska
persona izdarījusi nodarījumu (rīkodamās individuāli vai kā
attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis)
juridiskās personas:
interesēs;
labā;
nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.
Tiek vērtēti pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai
novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

74. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļi

75. Iekšējās pretkorupcijas kontroles
sistēmas novērtējums
Institūcijas, kuras piedalījās
aptaujā (nosūtīts)
Institūciju
skaits
Institūciju
skaits, kurās ir
izstrādāts
pretkorupcijas
pasākumu plāns
Institūciju skaits,
kurās ir izstrādāts
pretkorupcijas
pasākumu plāns,
%
Ministrijas un Valsts kanceleja (14) 14 11 78,6
Ministriju padotības iestādes un
Valsts administrācijas skola
127 115 90,6
Pašvaldības (119) 98 54 55,1
Pašvaldības izveidotās iestādes
(skolas, pagasta pārvaldes, sociālie
dienesti, bāriņtiesas u.c.)
1129 315 27,9
Ostas (Rojas osta, Salacgrīvas
osta)
2 1 50,0
Valsts kapitālsabiedrības
(Valsts akciju sabiedrības,
Valsts sabiedrība ar ierobežotu
atbildību)
62 23 37,1
Pašvaldības kapitālsabiedrības 223 84 37,7
Centrālā vēlēšanu komisija,
Finanšu un kapitāla tirgus komisija,
Latvijas Banka, Pārresoru
koordinācijas centrs, Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisija,
Satversmes aizsardzības birojs,
Nacionālā elektrisko plašsaziņu
līdzekļu padome. (12)
7 5 71,4
Kopā: 1662 608 36,6

76. Secinājumi
 Institūcijām nav noteiktas konkrētas satura prasības
pretkorupcijas plāna izstrādei.
 Ne visām institūcijām pretkorupcijas plānos ir identificēti
iespējamie korupcijas un interešu konflikta riski, kā arī
veicamie pasākumi.
 Vairākās iestādes pasākuma plāni ir tikai formāli.
 Publiskas personas kapitālsabiedrības norāda, ka nav ārēja
normatīva akta, kas uzliktu pienākumu izstrādāt
pretkorupcijas pasākumu plānu.
 Pašvaldībās ir vāja izpratne un zināšanas par pretkorupcijas
pasākumiem iestādē.
 Atsaucība no pašvaldību puses ir ļoti atšķirīga.

77. Tālrunis: 67356161
Fakss: 67331150
E-pasts: knab@knab.gov.lv
Adrese: Brīvības iela 104/2,
Rīga, LV-1001
www.knab.gov.lv

78. Paneļdiskusija: uzņēmumu nefinanšu sasniegumu novērtēšana
Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR)
Ola Lohman, CSR Sweden (Korporatīvās sociālās atbildības platforma
Zviedrijā)
Yvonne Zwick, German Sustainability Code (Vācijas ilgtspējīgas attīstības
padome)
Andris Grafs, Baltic Institute of Corporate Governance (Baltijas
Korporatīvās pārvaldības institūts)
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres
12.50

79. Uzņēmumu nefinanšu sasniegumu
novērtēšana
19-02-2016
Latvijas lielo uzņēmumu atklātības prakse
Dace Helmane, InCSR

80. Top500 uzņēmumu publiskotā
informācija (%)

81. Top500 uzņēmumu publiskotā
informācija (%)

82. Uzņēmumu sniegums
Ilgtspējas indeksā 2015
• Privātie uzņēmumi – 66,7% ↓(2014 - 70,8%)
• Valsts kapitālsabiedrības – 64,9% ↓(2014 - 68,7%)
• Pašvaldību kapitālsabiedrības – 56,1% ↓(2014 -
64,7%)

83. 83

84. Uzņēmumu nefinanšu sasniegumu
novērtēšana
19-02-2016
Vācijas lielo uzņēmumu atklātības prakse
Yvonne Zwick, German Sustainability Code

85. www.sustainabilitycode.org
The Sustainability Code
An established standard for reports
with non-financial parameters
German Council for Sustainable Development, February 2016

86. www.sustainabilitycode.org
• Report content and scope: 20 criteria and 28 GRI or 16 EFFAS key performance
indicators ranging between 500-2,000 characters per indicator
• Quantitative and qualitative reporting: compilation of numerically verifiable key
performance indicators and descriptive texts
• “Comply or explain” approach: undertakings report on the extent to which they meet
the Code criteria (comply), or provide plausible explanations as to why they are not
reporting on certain criteria (explain)
The Sustainability Code. A lean
reporting process on NFI
86
Strategy
Criteria 1-4
Process
Management
Criteria 5-10
Environment
Criteria 11-13
Society
Criteria 14-20

87. www.sustainabilitycode.org
The training concept and Sustainability
Code toolbox.
General information on the Code Supporting teaching aids
Six presentation modules Practical work sequences

88. www.sustainabilitycode.org
Our offer: 4 independent national
adaptions included in our database.
88
German
Sustainability Code
hosted by RNE
Greek
Sustainability Code
hosted by QNF
The Sustainability Code

89. www.sustainabilitycode.org
All declarations of conformity are
listed in the public database.
89

90. www.sustainabilitycode.org
www.sustainabilitycode.org
www.deutscher-nachhaltigkeitskodex.de
90
Contact:
Sustainability Code Project Office
E-mail: team@sustainabilitycode.org
Telephone: +49 (0)30 700186 974

91. Uzņēmumu nefinanšu sasniegumu
novērtēšana
19-02-2016
Zviedrijas lielo uzņēmumu atklātības prakse
Ola Lohman, CSR Sweden

92. materiality
“how – and- if external costs & values becomes internalized in
the legal person of corporations”
The management of the corporation
decides what external effects is
material to corporation or not.
Ola Löhman CSR Sweden 0046 7+ 657 33 40

93. Conclusion
1. Companies and management do not know how to
manage sustainability and social responsibility
financially
1. Financial institutions do not know how to evaluate
and/or discount sustainability and responsibility
financially
Ola Löhman 0046 70 657 33 40

94. ..from managing reporting
to
report what is have been managed
1.The business model
– How a company produce money
1.Policy
– How a company can be expected to behave socially
1.Risk
– The chance that an investments actual return will be different
than expected
1.Comply or explain
– If the company do not follow a policy it shall give a
reasoned clear explanation on why
0046 70 657 33 40Ola Löhman

95. Ola Löhman 0046 70 657 33 40
1. Management
2. Innovation
3. Policys
4. Process
5. Communication
6. Social
Friction
Transaction costs
Collaboration
Innovation
Integration
EXPOSURE ABILITIES RESULT
1. Markets
2. Competition
3. Substitutes
4. Internal Costs
5. Stakeholders
6. Social friction
7. External cost
8. External values
9. Human Rights
Discounted cashflow

96. 19-02-2016
Ola Löhman
0046 70 657 33 40
CSR Sweden

97. Uzņēmumu nefinanšu sasniegumu
novērtēšana
19-02-2016
Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts

98. Galvenās atziņas un secinājumi
KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS
REFORMA LATVIJĀ:
Sasniegtais un nākotnes ieceres

99. www.pkc.gov.lv
Twitter: @NAP2020
#LabaParvaldiba
#GoodGov