7. CEĻOTĀJI CEĻOTĀJI, KURI SAISTĪTI AR TŪRISMU (iekļauti tūrisma statistikā) PĀRĒJIE CEĻOTĀJI (nav saistīti ar tūrismu) KONSULĀTU DARBINIEKI MILITĀRĀS PERSONAS BĒGĻI STARPTAUTISKO CEĻOTĀJU KLASIFIKĀCIJA (pēc PTO) TRANZĪTPASAŽIERI DIPLOMĀTI PASTĀVĪGIE IMIGRANTI PAGAIDU IMIGRANTI NOMADI PIEROBEŽAS STRĀDNIEK I
8. AR TŪRISMU SAISTĪTI CEĻOTĀJI APMEKLĒTĀJI TŪRISTI (vairākdienu viesi) EKSKURSANTI (vienas dienas viesi, apmeklētāji ) VALSTS IEDZĪVOTĀI ĀRZEMĒS KUĢU APKALPES ( n av valsts iedzīvotāji) KRUĪZU PASAŽIERI KUĢU APKALPE VIENAS DIENAS VIESI, APMEKLĒTĀJI STARPTAUTISKO TŪRISTU KLASIFIKĀCIJA II (pēc PTO) ĀRZEMNIEKI apmeklējamā valstī
65. Ķīmija Fizika Tehnoloģija Ēdināšanas uzņēmumu iekārtas Ražošana Pārtikas produktu prečzinības Medicīna Bioloģija Ēdināšanas procesa organizācijas saistība ar citām nozarēm
Programma ir akreditēta LR AIKNC un ANO Pasaules tūrisma organizācijā (TedQual sertifikāts)
Tūrista pamatvajadzības: Informācija, Ceļojuma organizēšana, Naktsmītne, Pārvietošanās, Uzturs, Izziņa, Atpūta, Atveseļošanās, Izklaide, Tūrisma preces. Naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu kopumu sauca par viesmīlības industriju.
Attēls pa labi: An 1848 Lithograph showing Ghilzai nomads in Afghanistan.
Šie (apakšā) NAV saistīti ar tūrismu! Nomadi ir klejotājciltis.
Pasaules ceļojumu un tūrisma padome (World Travel and Tourism Council) aprēķinājusi, ka ar tūrismu saistītās nozares kopā rada 9,9% no pasaules IKP, 10,9% no pasaules eksporta un saņem 9,4% no pasaules investīcijām. LC- asociācija “Lauku ceļotājs”. 2007. gadā Latvijā tūrisma nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) bija 1,6% (2006. gadā – 1,7%).
Tūrisma nozare ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībā: valsts kopējais pakalpojumu eksports 2008. gadā sasniedza 2,2 mljrd. latus, no kuriem 384,4 milj. latu (17,6%) ir ar tūrismu saistītie pakalpojumi. Latvijā tūrisma nozares īpatsvars IKP (pēc CSP viesnīcu un restorānu datiem) 2008. gadā bija 1,5 % (2007. gadā - 1,6 %). 2008. gadā CSP veica pirmos Latvijas tūrisma satelītkontu aprēķinus, pēc kuriem 2004. un 2005. gadā tūrismam raksturīgo nozaru īpatsvars IKP sastāda attiecīgi 3% un 5%. Saskaņā ar Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes 2008.gadā veikto pētījumu, tūrisma raksturīgo nozaru ieguldījums Latvijas ekonomikā varētu būt lielāks – 7,5%. Neskatoties uz esošajiem pieaugošajiem rādītājiem, tūrisma maksājumu bilances rādītāji joprojām ir negatīvi – Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs 2008. gadā par 181,9 milj. latu pārsniedz ārvalstu ceļotāju izdevumus Latvijā. Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2008.gadā ir saglabājies 1,4 diennaktis. 2007.gadā par 11% palielinājās tūrisma nozarē nodarbināto skaits, sasniedzot 35600. Tūrisma nozarē nodarbināto skaits (viesnīcas un restorāni; tūrisma operatori, tūrisma aģentūras un kompleksie tūrisma uzņēmumi 25 581 (2004) 30 211 (2005) 32 834 (2006) 35 600 (2007)
Saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization) datiem starptautisko ceļojumu skaits 2008.gadā sasniedza 922 miljonus (1,9% pieaugums pret 2007.gadu), un kopējie tūristu tēriņi- 944 miljardus USD (1,8% pieaugums pret 2007.gadu), kas pieaug līdz 1,1 triljonam USD, ja tēriņiem pievieno starptautiskā transporta izdevumus. Tas nozīmē, ka tūristi visā pasaulē dienā vidēji tērējuši 3 miljardus USD. International tourist arrivals are estimated to have declined worldwide by 4% in 2009 to 880 million . UNWTO forecasts a growth in international tourist arrivals of between 3% and 4% in 2010 .
KL- Klusā okeāna reģions Tuvie Austrumi
2008: 1.Francija- 79.3 million , 2.ASV- 58.0 million , 3.Spānija- 57.3 million . http://en.wikipedia.org/wiki/Tourism
Kuru valstu tūristi ir lielākie tērētāji. 2008: Vācija- $91.0 billion (miljardi dolāru), ASV- $79.7 billion , Lielbritānija- $68.5 billion . Karikatūra: “Sasodīts, vācieši jau ir paspējuši pirmie.“ 2007: In the top 10 ranking by international tourism spenders, China moved up to 5th position, after Germany, the USA, UK and France. Japan moved down to 7th position after Italy.
Latvijas galvaspilsēta Rīga ir ne vien valsts, bet visa Baltijas reģiona ekonomiskais un kultūras centrs. Rīgas vēsturiskais centrs- Vecrīga, ir unikāls pilsētbūvniecības piemineklis un iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēstures mantojuma sarakstā (UNESCO World Heritage List) . Rīga uzskatāma arī par izcilu jūgendstila metropoli. Ap 40% no visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes, un tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē [1] (skat. 2.attēlu). [1] http:// www . jugendstils . riga .lv/ new / lat / JugendstilsRiga //%20jugendstils/
Foto pa kreisi- Daugavas loki pie Krāslavas. Arī sēņošana var būt tūrisma produkts,- piemēram, Japānas tūristiem.
Nozīmīgākais Latvijas kultūras pasākums ir Dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi 5 gados jau kopš 1873.gada. Svētku laikā Mežaparka Lielajā estrādē sanāk kopā un dzied 20000 liels koris, bet kopējais dziedātāju, dejotāju un muzikantu skaits ir ap 40000. Nākamie Latvijas Dziesmu un deju svētki notiks 2013.gadā. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. 2014.gadā Rīga kļūs par visas Eiropas kultūras galvaspilsētu, kas ir apliecinājums un reizē atzinība tās daudzveidīgajai un spilgtajai kultūras programmai. Rīgas Centrāltirgus- viens no lielākajiem Eiropā.
Šo var saistīt ar Latvijas tūrisma resursiem- ka mūsu resursi ir izmantojami šiem tūrisma veidiem.
N.B.! Šie ir robežšķērsotāji un visi nav tūristi, jo starp viņiem ir liels tranzītceļotāju īpatsvars. Tūristus labāk raksturo viesnīcu statistika, jo tie ir nakšņotāji. 2008.gadā Latviju apmeklēja 5,5 milj. ceļotāju, kas ir par 5% vairāk nekā 2007.gadā. Ārvalstu viesi ieradās no Lietuvas (36%), Igaunijas (25%) , Krievijas (7%), Zviedrijas (6%), Vācijas (5%), Polijas (4%) un citām valstīm.
Arī ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2008.gadā ir palielinājušies, sasniedzot 403 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gadu ir par 19% (2007.gadā sasniedza 338 milj. latu) vairāk. Tūrisma nozarē tieši nodarbināto skaits 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu ir palicis gandrīz nemainīgs un sasniedza 34 648 personas. Tomēr tūrisma maksājumu bilance joprojām ir negatīva – Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārzemēs 2008. gadā par 181,9 milj. latu pārsniedza ārzemju ceļotāju izdevumus Latvijā. Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2008.gadā ir saglabājies 1,4 diennaktis.
Attēli no liveriga.com
Tieši iesaistītie apkalpo galvenokārt tūristus, netieši iesaistītie- arī vietējos iedzīvotājus. 2004.gadā kopā bija 2 874 (18,9% +81,1%) Neto apgrozījums kopā: 370 miljoni Latu (14,9% + 85,1%)
Average growth for TC: 20% per year, for served travellers: 35% per year.
Restorānu, bāru un ēdnīcu skaits vidēji uz 10 000 iedzīvotāju: 15 18 19 18 17 16
![Lekcijas plāns ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]]()