Alcheimera slimība ir centrālās nervu sistēmas, pelēkas vielas deģeneratīva slimība.

2. Alcheimera slimība ir centrālās nervu sistēmas, pelēkas
vielas deģeneratīva slimība.
Raksturojas galvenokārt ar progresīvu neironu zudumu un
ar attiecīgām sekundārām izmaiņām baltās vielas traktos.
Visizplatītākais demences veids.
“Slimība, kas rodas, gadiem ejot...”

3. Alcheimera slimība 60%
Alkoholisms
Audzējs
Subdurāla hematoma
Smadzeņu abscesi
Parkinsona slimība
Hantingtona horeja
PIK slimība
Laterālā skleroze
Kreicfelda - Jakoba slimība
AIDS
Vīrusu encefalīts
Neirosifilis
Baktēriju meningīts
Sēnīšu meningīts
Tiamīna trūkums
Deficīts B12
Deģeneratīvas slimības
Deficīts folijskābes
Deficīts vitamīna B3
Dialīzes demence
Hipotireoze
hipertireoze
Smaga nieru mazspēja
Kušinga sindroms
Aknu mazspēja
Epitēlijķermenīšu slimība
Sistēmiska sarkanā vilkēde
Smadzeņu vaskulīts
Multiplā skleroze
Demencija nav daļa no
novecošanās, vienmēr
atspoguļo patoloģisku procesu.

4. Slimība ir nosaukta
vācu psihiatra Aloisa
Alcheimera vārdā, kurš 1901.
gadā pirmoreiz to aprakstīja.
Vēsture
Alcheimera slimība, tika
diagnosticēta samērā jauniem
pacientiem, kam ir agrīnās
demencijas pazīmes, kuras
parādās starp 45 un 65 gadiem.
Mūsdienīgais formulējums
paradās 1977 gadā, pēc
konferencēs par Alcheimera
slimību.

5. Auguste Deter 05.1850 - 04.1906
Vēsture
- Kāds ir Jūsu vārds?
- Auguste.
- Uzvārds?
- Auguste.
- Kāds ir Jūsu vīra vārds?
Viņa nesteidzas, beidzot atbild
- Es uzskatu, ka ... Auguste.
- Jūsu vīrs?
- Ak, tā!
- Cik Jums gadu?
- Piecdesmit viens.
- Kur Jūs dzīvojat?
-Ak, jūs esat bijis pie manis mājās
- Vai Jūs esat precējies?
- Ak, es esmu tik apjukusi.

6. Vēsture
Ap pusdienlaiku, Frau Auguste
ēda cūkgaļu un ziedkāpostus.
- Ko jūs ēdat?
- Spinātus. (Viņa ēd gaļu.)
- Ko jūs ēdat tagad?
- Vispirms es ēdu kartupeļus un
pēc tam mārrutkus.
- Uzrakstiet 5
Viņa raksta: Sieviete
- Uzrakstiet 8
Viņa raksta: Auguste
Kamēr viņa raksta, viņa atkal
saka:
“Es jūtu ka pazaudēju
sevi...”

7. Epidemioloģija
Vairāk nekā puse no visiem
demences gadījumiem ir AD.
AD saslimstības rādītāji
Vecums Gadījumi uz 1000
iedzīvotāju gadā
65 līdz 69 3
70 līdz 74 6
75 līdz 79 9
80 līdz 84 23
85 līdz 89 40
90 un vairāk 69

8. Epidemioloģija
• 2006.gadā 0,40% no pasaules iedzīvotāju (absolūtais
skaits 26,6 miljoni), tika diagnosticēti ar AD.
• 2050. gadā, pēc prognoziem izplatības rādītāji palielinās
četras reizes(absolūtais skaits 1 miljards).

9. Disability-adjusted life year for
Alzheimer and other dementias per
100,000 inhabitants in 2004.
Epidemioloģija

10. Slimības gaita
Slimības gaita ir sadalīta četros
posmos:
Rodas progresējoši
smadzeņu traucējumi.
Alcheimera slimības
simptomi parādās pakāpeniski,
vairāku gadu gaitā un dažādiem
cilvēkiem tie ir atšķirīgi.
• Pre-demence
• Agrīna demence
• Mēreni izteikta demence
• Smaga demence

11. Slimības gaita

12. Pirmus simptomus bieži vien kļūdaini saista ar
novecošanās procesiem vai stresu.
Sīkāka neiropsiholoģiska pārbaude - kognitīvie traucējumi.
Pre-demence
Agrīnie simptomi: • Atmiņas zudums (grūtības atcerēties nesen uzzinātus faktus)
• Uzmanības trūkums
• Traucēta abstraktā domāšana
• Apātija
• Garastāvokļa maiņas

13. • Grūtības plānot
• Samazinās vārdu krājums
• Nespēja aptvert jaunu
informāciju
• Koordinācijas grūtības
• Garastāvokļa maiņas
• Apgrūtināta rakstīšana
Agrina demence
Tā kā slimība progresē, cilvēki ar AD bieži vien var turpināt
veikt daudzus uzdevumus patstāvīgi, taču, var būt nepieciešama
palīdzība vai uzraudzība ar kognitīvi prasīgam darbībām.

14. • Ilgtermiņa atmiņa, kas agrāk bija
neskarta, ir samazinājusies
• Persona vars neatpazīst radiniekus
• Nespēj pildīt ikdienas darbību
• Runas grūtības
• Nepareizu vārdu lietošanā
• Lasīšanas un rakstīšanas prasmes
pakāpeniski zaudējas
• Urīna nesaturēšana
• Nespēja aptvert jaunu informāciju
• Uzvedības izmaiņas
• Agresīva uzvedība
• Pacienti zaudē izpratni par slimības
procesu
Mēreni izteiktā demence

15. Cilvēks ir pilnīgi atkarīgs no aprūpētāja. Nespēja
atcerēties personīgo informāciju. Valodas prāsme ir
samazināta līdz vienkāršām frāzēm vai pat atsevišķiem
vārdiem vai pilnīgs runas zudums. Muskuļu atrofija. Cilvēki ar
AD, galu galā nevarēs veikt pat visvienkāršākais uzdevumus
bez palīdzības.
Smaga demence

16. • Vecums Virs 80 gadiem
• Dzimums Sievietēm ir lielāks risks
saslimt ar AD
• Ģimenes anamnēze
• Dauna sindroms
• Galvas traumas Hematomas
• Vides toksīni Saindēšanās ar
alumīniju
• Zems izglītības līmenis
• Augsts holesterīna līmenis
• Augsts asinsspiediens
• Insults anamnēzē
Riska faktori

17. Etioloģija
Konkurējošas hipotēzes:
• Holīnerģiska hipotēze
• Amiloida hipotēze 1991.g.
• Tau proteīna hipotēze
• HHV I hipotēze
• Mielīna hipotēze
• Oksidatīvo stresu hipotēze
• Norepinefrīna zūdums
Alcheimera slimības cēlonis
joprojām nav zināms (izņemot ap
5% gadījumu, kad ir konstatētas
ģenētiskās izmaiņas).
Polietioloģiska slimība

18. Vecākā hipotēze.
AD izraisa samazināta
neirotransmitera acetilholīna
sintēze.
Holīnerģiska hipotēze
Zāles, kas paredzētas, lai
ārstētu acetilholīna trūkumu nav
bijušas ļoti efektīvas.

19. Holīnerģiska hipotēze
Muskarīna receptori ar G proteīnu
saistītie receptori
M1: izplatība garozā, hipokampā,
ganglijos, arī kuņģa gļotādas
parietālajās šūnās.
STM: IP3, DAG
Agonisti: Ach, Karbaholīns.
Antagonisti: Pirenzepīns, Atropīns.
M-tipa acetilholīna receptori pēc
saistīšanās ar Ach izraisa bioķīmisku reakciju
kaskādes šūnā, mesendžeru molekulu
(cAMP, IP3)

20. C7H16NO2
Ach izdaloties no pre sinaptiska tēlpas
caur starpsinaptisko spraugu stimulē M1 uz
mērka šūnas:
• Regulē miegu
• Pastiprinā uzmanību
• Uzlabo mācīšanās prasmes
• Uzlabo atmiņu
Holīnerģiska hipotēze
Muskarīna receptori M1 lokalizācijā: • Garoza
• Smadzeņu stumbra kodoļi
• Hipokamp
• Corpus Striatum
• Hypocampus

22. Patoģenēze
• Temporāla daiva
• Parietāla daiva
• Smadzeņu garozā
• Cingulate gyrus
• Subcorticalie regioni
• Ingulate cortex
• Stumbra kodoli (locus coeruleus)
Neiropatoloģija
AD raksturojas ar neironu zūdumu un samazināto
sinaptisko savienojumu daudzumu.
Šūnu nāvi noved pie atrofijas:

23. PatoģenēzeBioķīmija
Proteinopātija: pārmērīga
patoloģīsko proteīnu uzkrāšanas
smadzeņu audos.
Rodas beta-amiloīds un Tau
proteīns.

24. MAP (Tau)
Hiperfosforilēš
anās
Neirofibrilārie
kamoliņi
Oksidatīvais stress
Samazinātas DNS
reparācijas spējas
DNS bojājums
Hromosomālā
nestabilitāte
APP
Sekretāze
Amiloīds beta
Amiloīda
platnītes
Sinaptiskā un neironālā disfunkcija
Neironu bojājums
Sinapšu un neironu zudums
Amiloīda veidošanās Novecošanās MAP ietiekme
D E M E N C E

25. Patoģenēze
• Šķelšanu veic proteāzes a-sekretāze un g-sekretāze.
• APP ekstracellulārā forma sAPPa.
• 40 atlikumu garš peptīds – Ab40 un 42 – Ab42.
• Membrānā paliek vēl viens peptīda fragments.
APP
Neironu augšanas
stimulējošs proteīns, kurš
tiek sekretēts starpšūnu
vidē pēc transmembronālā
rajona atšķelšanas

26. PatoģenēzeAPP
sAPPa

27. Patoģenēze
Aβ amiloīda funkcijās:
• Aktivē kināzes fermentu
• Aizsardzība pret oksidatīvo stresu
• Regulē holesterīna transportu
• Transkripcijas faktors
• Pretmikrobu aktivitāte
Normā Aβ
amiloīda degradācijas
enzīms ir neprilisīns
APP

28. Patoģenēze
Ab42 - piemīt
izteiktāka spēja veidot
kompleksus, nekā Ab40.
Kā arī tiem ir spēcīgākas
saites.
Pie Alheimera slimības starp nervu šūnām notiek
42 atlikumu gara peptīda – Ab42 izgulsnēšanās, rodas
senīlas plātnītes vai amiloīda platnītes.
APP

29. Patoģenēze
Alternatīvā hipotēze ir, ka tieši oligomēri
nevis plātnītes ir atbildīgi par slimības attistību.
APP
• Ab fibrillas sastāv no 42 aminoskābju gara Ab42 peptīda,
kurš tiek ģenerēts no APP prekursora proteīna.
• Vairāki Ab42 peptīdi kopā veido oligomērus un pēc tam
veido nešķīstošus fibrillārus polimērus.

30. Patoģenēze
Konkurē ar insulīnu
saistīšanās vietas pie insulīna
receptoriem, tādējādi traucējot
glikozes vielmaiņu smadzenēs.
Tiek izjauktā homeostāze
un provocēta apoptozes reakcijā.
Nomāc dažadu enzīmu
darbību.
Traucē kalcija jonu
transportu.
APP
Amiloīda platnītes:

31. PatoģenēzeTau
Tau proteīns ir
nepieciešams nervu šūnu
mikrotubuļu veidošanās un
stabilizācijas procesam.
Mikrotubuļas – šūnu
citoskeleta komponents.
Transport OBV – Dineīns
Kinezīns

32. Mikrotubuļu
kompleki
PatoģenēzeTau

33. Alheimera slimniekiem Tau
proteīns agregējas(notiek pārmērīga
fosforilēšana), veidojas fibrillāras,
nešķīstošas, mezgliem līdzīgas
struktūras.
Tau mezgli izjauc mikrotrubiņu
struktūru.
Rodas neirofibrilārie kamoliņi
Tiek bojāta bioķīmiska komunikācija
starp neironiem, šūnas nespēj uzturēt
homeostāze.
Dimēru polimerizācija, alfa
un beta tubulīns.
PatoģenēzeTau

35. • Primārā infekcija:
Mutes gļotādu šūnas
• Latences vieta:
Kraniālie gangliji
Nervus trigeminus
HHV-1
Persistējoša, hroniska vīrusu
infekcija, ar viļņveidīgu gaitu:
o Latenta fāze
o Vīrusu reaktivācija
Patoģenēze

37. Amyloid precursor protein APP
21
1987
Presenilin-1 (PS-1)
14
1992
Presenilin-2 (PS-2)
1
1993
Apolipoprotein E-4 (APOE4)
19
1993
Ģenētiska predispozīcija

38. Cilvēkiem, somatiskās šūnas
ir diploīdas, bet dzimumšūnas -
haploīdas.
Pilnīgas poliploīdijas
gadījumi ir ļoti reti (triploīdi
jaundzimušie spēj nodzīvot ne
vairāk kā dažas dienas, ja netiek
abortēti jau embrija stadijā).
Trisomija 21 hromosomā
Dauna sindroms
Šajā hromosomā tiek iekodēt APP
AD izpaužas jau 40 gados
21

39. Sintezējas aknās un galvas smadzenē (astrocīti un mikroglīja).
apoE neškērso hematoencefalītisko barjeru.
Asinī pievieno hilomikronus un ZBL piegada holisterinu neironiem.
19
299 aminoskābes
Divas daļas:
• Savienojas ar
lipīdiem.
• apoE receptoru
un glikokaliksu.
APOE4

40. Presenilin 14
NOTCH: sekundārais mesendžeris, regulē starpšūnu signālus
Kodē a-sekretāze un g-sekretāze.

41. Mikroskopiski
Senile plaques seen in the cerebral cortex
Ekstracelulāri ap neironem

42. Mikroskopiski

43. Mikroskopiski

44. Mikroskopiski

45. Mikroskopiski
Senile plaques located in the gray matter of the brain.

46. Mikroskopiski
AD brain tissue showing both neurofibrillary tangles and plaques.

47. Mikroskopiski
Senile plaques located in the gray matter of the brain.
500x magnification.

48. Mikroskopiski
Neurofibrillary tangles in the cerebellum of a human brain, silver
stain.

49. MikroskopiskiβA42 peptide deposits in brain
substance and in blood vessel walls.

50. Mikroskopiski
Hirano kermenīši – intracelulāri aktīna un aktīna asociētto proteinu
izgulsnējumi neironos.
Var atrast pie neirodegenerātiviem procesiem AD, kreitcfilda jakoba slim
Nūiņveida homogeni roza masa, labi krasojas ar HandE
Visbiezak konstatē piramidālas sunas hipokampa

51. Mikroskopiski
Hirano bodies - extremely tiny objects found in nerve cells
Granulovakuolāra deģenerācija

52. Makroskopiski
Granulovakuolāra deģenerācija
Bazofilas grānulas hipokampā

53. Makroskopiski

54. Makroskopiski

55. Makroskopiski
Planāka gatroza Ventrikuliem ir palielināts apjoms

56. Makroskopiski
Izteiktas cerebrālas rievas
pieres daivā.

57. Diagnostika
• Neiropsiholpoģiskie testi
• Kognitīvo traucējumu pārbaudē
• Anamnēze
• Sarunā ar pacientu
• Sarunā ar ģīmenes lociekļiem
Dod iespēju
prognoze uzlikt
agrīna stādija

58. Diagnostika
Cerebrospinālā šķīdruma analīze:
Proteīnu klātbūtne:
• beta-amiloīds
• Tau proteīns

59. DiagnostikaPET skenēšana
Smadzeņu glikozes
metabolisma
traucējums

60. DiagnostikaPET skenēšana

61. DiagnostikaDT

62. DiagnostikaDT

63. DiagnostikaMRT
Samazināts
smadzeņu
apjoms

64. Iznākumi
Slimībai ir progresējoša gaita. Ar laiku simptomātika
kļūst izteiktāka. Rodas neatgriezeniski procesi: proteīnu
izgulsnēšanās, smadzeņu pelēkās vielas atrofija, un kā sekas
– atrofējas smadzeņu vadīšanas ceļi. Izjaukta proporcija starp
neironiem un glijas šūnām.

65. Terapija
Medikamentozā
Holīnesterāzes inhibitori
Samazinā Ach iznīcināšanas
ātrumu, palielinot tās koncentrācija
smadzenēs (Ach kompensēšanas).
• Donepezil
• Galantamine
• Rivastigmīns
Glutamāta palielināts līmenis
izraisā pārmērīgu aktivizēšanu
glutamāta receptoriem un izraisa šūnu
bojāeju.
NMDA antagonisti
• Memantīns

66. Terapija
Medikamentozā
Standartizētais Ginko biloba
ekstrakts (EGb 761):antioksidatīvi
un neiroprotektīvi iedarbojoties,
uzskatāms par līdzekli, kas varētu
aizkavēt AD sākumu.
Pēc vajadzības:
• Sedatīvie preparāti
• Antidepresanti
Antioksidānti
NSAIDS COX 2

67. • Samazināt sirds-asinsvadu slimību riska faktorus
• Saglabāt fizisko aktivitāti
• Absolūti nepieciešams saglabāt mentālo aktivitāti, tādējādi
stimulējot intelektu, veicinot starpneironu saistību veidošanos.
Profilakse

69. Terapija
Psihoterapija
Psihosociālā palidzība tiek
lietota kopā ar farmakoloģisko
ārstešanu:
• Uzvedības korēkcija
• Emocionāls atbālsts
• Kognitīva korēkcija
• Stimulatoru terapijā

70. No epitelija audiem, cilmes šūnas CNS modele

71. Izmantotā literatūra
Alcheimera slimības vadlīnijas neirologiem un vispārējās prakses ārstiem. 2004.
Baltijas valstu Neirologu kongresa materiāli; Rīga, 2006.
Robbins: Pathologic basis of Diseases 8 ed; Elsevier 2005
А. Струков, В. Серов: Патологическая анатомия 5 изд; Литтерра 2010
McGraw Hill: Medical Microbiology 4th ed. 2004
Kumar and Clark: Clinical Medicine 6 ed; Elsevier 2005
Davison AJ: Herpesvirus systematics 2010
Pīters Ābrahāms Medicīnas Enciklopēdija 2006
http://en.wikipedia.org/wiki/Alzheimer%27s
_disease#Epidemiology
http://www.loni.ucla.edu/~thompson/project
s.html
https://www.23andme.com/health/alzheime
rs/?utm_source=bing&utm_medium=cpc&u
tm_campaign=Search-DiseaseRisk-Bing
http://www.alz.org/alzheimers_disease_
causes_risk_factors.asp
http://www.news-
medical.net/news/20111108/Hirano-
bodies-may-play-a-protective-role-in-
progression-of-Alzheimers.aspx
http://hoejteknologifonden.dk/projektgall
eri/6_juni_2011_17